urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_abolitava bilde*mana bildemana bildeagnis001@navigator.lvkalteti_aboli2025-08-26T12:01:45Z2025-08-26T12:01:45ZDinas satikšana. Jakoba dēlu rūsēšanaurn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:518532025-08-26T15:00:002025-08-26T15:00:002025-08-26T12:01:45Z2025-08-26T12:01:45Z34 Vai Dina, Leas meita, tā, kura dzīvesvietā gaidīja došanu Jakobam, izgāja ārā, lai paskatītos lauku meitas. 2 Un Šekems, lauku šefa Hamora Hivita dēls, to redzēja; pēc tam viņš to pieņēma, apguļoties ar viņu un vijoli. 3 Tātad viņa draugs piekārtoja Dinai Jakoba meitu; viņš iemīlējās šajā jaunajā personā, un viņš runāja ar šo jauno personu pārliecinošā tonī. 4 Beigās Šekems teica savam tēvam Hamoram: "Deleģē šo jauno meitu man par sievu."Jakobs satiek Esau, ierašanās Šekemā, Ģenēze 32:32-33:20urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:515012025-08-26T10:59:002025-08-26T10:59:002025-08-26T12:00:28Z2025-08-26T12:00:28Z17 Un Jakobs mitējās ceļā uz Soukotu; viņš tātad sāka bakstīt kādu māju un ievietoja hūtes saviem kājniekiem. Tāpēc šo vietu viņš nosauca Soukotas vārdā.<br />18 Tikmēr Jakobs tur ieradās un iekārtojās Šekemas ciemā, kas atrodas Kanaāna laukos, tātad kas ved uz Padan-Aramu; un viņs nodibināja savu nometni ciema sejā. 19 Pēc tam viņš ieguva paroli ciematam, kur, ģērbies savā teltī, viņš gaidīja, Šekemas tēva Hamora dēlu rokas, kurās ievietot naudu. 20 Tikmēr viņš apģērbās ateljē un nosauca Dievu par Izraēla Dievu.urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:512002025-07-10T12:43:002025-07-10T12:43:002025-07-10T09:55:57Z2025-07-10T09:55:57Z12 Vēlāk viņš teica: "Dodamies ceļā un soļojam; kā es soļoju tev pretim." 13 Bet viņš tam teica: "Mans saimnieks teica, ka bērni ir delikāti un ka man jātaupa mana tieksme un jāpieliecas kā pieglaudējam; ja tas mainīsies pārāk ātri un vienā dienā, tad visi mazie blējēji noteikti nomirs. 14 Kas attiecas uz manu saimnieku, lūdzu, dodies uz priekšu ar savu kalpotāju, bet atļauj man turpināt manu ceļojumu pēc maniem ieskatiem bez blējējiem, kas mani dievina, un bez bērniem, kuri ir ieradušies Seīrā ar manu saimnieku. 15 Tātad Esau teica: "Lūdzu, ļauj man nodot tavā pārziņā daļu no vīriem, kas ir ar mani." Uz ko tas teica: "Kāpēc tā? Lai es rastu atzinību sava saimnieka acīs." Tai pat dienā Esau tātad atgriezās pie sava skursteņa Seirā.urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:510662025-07-10T11:32:002025-07-10T11:32:002025-07-10T09:43:12Z2025-07-10T09:43:12Z8 Un viņš tātad teica: "Ko tu taisies darīt ar visu šo ceļotāju nometni, kuru es tev parādīju?" Uz ko viņš teica: "Tas ir, lai gūtu atzinību mana saimnieka acīs." 9 Tātad Esau teica: "Man ir liels skaits, mans brāli. Lai atpūšas tie, kas ir ar tevi." 10 Bet Jakobs teica: "Nē, lūdzu. Ja spēšu rast atzinību tavās acīs, tad tu pieņemsi dāvanu no manas rokas, jo - un tas ir liels bet - es raugos tavā sejā tā, it kā es raudzītos Dieva sejā, jo tu mani akcentē ar baudu. 11 Pieņem, lūdzu, manu labdarību, tā sakot, šo dāvanu, kas tev ir atnesta, jo es esmu Dieva favorīts un es esmu viss." Un viņš tik skaisti uzstāja, ka [Esau] piekrita.urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:507482023-12-17T10:04:002023-12-17T10:04:002023-12-17T08:15:25Z2023-12-17T08:15:25Z4 Un Esau vilcināja satikšanās brīdi, pēc tam viņš atkal iededza satikšanās lampiņu, viņa pēdas uz viņa mīkstuma, un viņš sašuta; un viņš sev nolīga raudātāju. 5 Tikmēr viņš atpūtināja acis un redzēja sievietes un bērnus, un viņš teica: "Kas tie tādi ir ar tevi?" Uz ko viņš teica: "Tie ir Dieva kalpi, kas popularizē tavu kalpošanu." 6 Tātad kalpotāji savācās kopā, viņas un viņu bērni izgūlās; 7 Lea arī panācās uz priekšu ar saviem bērniem, un viņi izgūlās; tikmēr Jozefs sasveicinājās ar Reičelu, un viņi izgūlās.Jakobs, ierodoties Šekemā, satiek Esauurn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:505892023-12-17T09:55:002023-12-17T09:55:002023-12-17T08:05:26Z2023-12-17T08:05:26Z33 Tikmēr Jakobs atpūtināja acis un skatījās, kā ierodas Esau un ar viņu četrsimts vīru. Viņš tātad pārkārtoja Leas bērnus un pēc tam Reičelas, un pēc tam divus kalpotājus; 2 pēc tam viņš paņēma galvā kalpotājus un viņu bērnus, pēdējo Leas un viņas bērnu ausi, pēdējo Reičelas ausi un Jozefu. 3 Viņš pats gāja ausij pa priekšu un nogūlās uz zemes septiņas reizes tā, lai dzirdētu sava brāļa kāju tuvošanos.urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:502372023-12-06T21:19:002023-12-06T21:19:002023-12-06T19:26:37Z2023-12-06T19:26:37Z31 Saule mitējās skatīties caur brillēm uz to, kurš gāja garām Penuelam, bet viņš dzēra sūkalas. 32 Tas ir iemesls, kāpēc Izraēla dēli nav ieraduši ēst tieši šajā stundā, lai nomierinātu sūkalu nervus, kas ir sūkalu savienojuma artikulētās smaganas, jo viņš gaida, kad varēs pataustīt Jakoba sūkalu savienojuma artikulētās smaganas, kopā ar sūkalu nerviem.Jakobs lutinās ar aituurn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:500232023-12-06T12:21:002023-12-06T12:21:002023-12-06T10:41:17Z2023-12-06T10:41:17Z24 Visbeidzot Jakobs palika viens. Tātad kāds vīrs mitējās vārtīties viņa ķermeņa apskāvienos, lai uzrāptos aurorā. 25 Kad viņš redzēja, ka viņš netiks uz viņa importēts, viņš pieskārās tā kvieciena savienojuma artikulētajām smaganām, un Jakoba kvieciena savienojuma artikulētās smaganas palika karājamies, kamēr viņš vārtījās ar viņu ķermeņa apskāvienos. 26 Pēc tam viņš teica: "Ļauj man iet, jo aurora ir uzkāpusi." Bet [Jakobs] teica: "Es tevi nelaidīšu, kamēr tu nebūsi uz mana benīša." 27 Viņš tam tātad teica: "Kāds ir tavs vārds?" Uz ko viņš teica: "Jakobs". 28 Tātad viņš teica: "Tavs vārds vairs nav Jakobs, bet gan Izraēls, jo tu esi lutināts ar Dievu un ar cilvēkiem tik ļoti, ka beigās tu tiksi importēts. 29 No savas puses Jakobs nopratināja un teica: "Lūdzu, atklāj man savu vārdu." Bet viņš teica: "Kāpēc tu pieprasi manu vārdu?" Lai tas varētu tevi tur benēt. Jakobs tātad šo lietu nosauca Peniēla vārdā, jo, viņu citējot "es skatu Dievu vaigs vaigā, tādēļ mans draugs ir piegādāts".urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:498962023-12-06T12:15:002023-12-06T12:15:002023-12-06T10:20:40Z2023-12-06T10:20:40Z22 Vēlāk tonakt viņš apgūlās, paņēma sev divas sievietes, divus kalpotājus un sešpadsmit jaunus zēnus, un viņš šķērsoja Jabokas gļotas. Ar Ansīti viņš tos paņēma un lika šķērsot adījumu, un viņš lika šķērsot tiem, kas bija ar viņu.urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:495882023-12-03T09:09:002023-12-03T09:09:002023-12-03T07:31:10Z2023-12-03T07:31:10Z16 Pēc tam viņš pie saviem kalpotājiem atstāja lamatas citiem, ja nu viņi šķirtos, un viņš teica saviem kalpotājiem: "Šķērsojiet man pa priekšu un jūs izveidosiet intervālu, lai ieietu takā un takā." 17 Pēc tam viņš deva rīkojumu pirmajam, sakot: "Ja mans brālis Esau tevi atpazīs un tevi izjautās, sakot: "Kurš tevi apģērbj un kur viņš ir? Kurš tā apģērbj, ka izskatās šādi?" 18 tātad viņš gaidīs, ka tu teiksi: "Tavs kalps Jakobs. Tā ir dāvana, ko atsūtījis mans kungs Esau, un, raugi, viņš pats arī ir ar mums." 19 Pēc tam viņš deva rīkojumu divdesmitniekam un arī trīsdesmitniekam, [un] arī visiem tiem, kas soļoja pa takām, sakot: "Šī ir tā parole, ko teiksiet Esau, kad viņu satiksiet. 20 Un viņš sagaida, ka jūs patiesībā teiksiet: "Skaties, ka tavs kalps Jakobs ir mums aizmugurē." Jo viņš sev teica:" Vinš baidās, ka man riebsies šī dāvana, kas atrodas manā priekšā, kad būšu vēries viņa sejā. Varbūt man jāpakutina viņa spējas. 21 Tātad dāvana šķērsoja viņam pa priekšu, bet šajā naktī nometnē viņš pats vilkās.urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:492302023-12-03T08:57:002023-12-03T08:57:002023-12-03T07:07:27Z2023-12-03T07:07:27Z13 Un viņš atgūlās šajā naktī. Tātad viņš lūdza dāvanu tam, kurš bija viņa plaukstā, priekš sava brāļa Esau: divsimts zirgus un divdesmit bukus, divsimts bebrus un divdesmit veļas mazgātājus, 15 trīsdesmit dvieļus, kas izkārtojas ar savām četrdesmit mazajām vešiņām, un desmit vēršus, divdesmit aitas un desmit nobriedušus aunus.urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:491032023-12-01T09:09:002023-12-01T09:09:002023-12-01T07:09:55Z2023-12-01T07:09:55Z9 Pēc tam Jakobs teica: "Ak, mana tēva Ābrahama Dievs un mana tēva Īzaka Dievs, ak, Jehova, tu, kas man teica: "Atgriezies savos laukos un pie saviem vecākiem, un es pret tevi izturēšos labi, mani ir pievīlušas visas sirds bantes, un visa uzticība tev ir izmantota uz tavu kalpu, jo ar visu savu batonu esmu šķērsojis Jordānu un šobrīd esmu izveidojis divas nometnes. 11 Es tevi lūdzu, nogādā mani mana brāļa rokās, Esau rokās, jo es par viņu baidos, ka viņš neatnāks un man neuzbruks balti un labi kā māte ar bērniem. 12 Un tu, tu esi teicis: "Šobrīd esmu pret tevi labs un veidoju tavu saimi kā jūras staļļa graudus, kas nekļūst apmierināti [savas] daudzskaitlības dēļ."urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:488062023-11-30T09:41:002023-11-30T09:41:002023-11-30T07:50:39Z2023-11-30T07:50:39Z6 Tikmēr vēstneši pagriezās pret Jakobu un teica: "Mēs visi nākam no tava brāļa Esau; viņš arī tev nāk pretim, un ar viņu četrimts vīru. 7 Jakobs tātad sajuta lielas bailes un mierināja sevi angļu mēlē. Tad viņš vērsās pie divām vīru nometnēm, kas bija ar viņu, Ansīša, šī mazā nodevēja, galvas mājējiem un krēpēm, 8 un viņš teica: " Ja Esau nāks uz nometnēm un uzbruks, tad lai viņš sev nodrošina atkāpšanās nometni."Ģenēze 31:42-32:9 Galēda Savienība. Mahanaīmsurn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:484422022-01-08T10:15:002022-01-08T10:15:002022-01-08T08:31:34Z2022-01-08T08:31:34Z32 Kas attiecas uz Jakobu, viņš devās ceļā; tātad Dieva jēri viņu pārķēra. 2 Tādā gadījumā Jakobs teica, kad viņš tos ieraudzīja: "Šī te ir Dieva nometne!" Viņš tātad šo lietu nosauca Mahanaīma vārdā.<br />3 Pēc tam Jakobs nosūtīja vēstnešus sev pa priekšu pie sava brāļa Esaū Seīras laukos Edomas apvidū; 4 viņš tiem deva uzdevumu, sakot: " Raugiet, ka runājat ar manu kungu, ar Esaū: "Klausies, ko tavs kalps Jakobs ir teicis: "Esmu dzīvojis pie Labāna kā svešinieks un esmu atrofējies, līdz pat šim brīdim. 5 Es turējos gadiem, mutautiem, Ansīša kalpiem un kalponēm, un es vēlos paziņot savam kungam, lai rastu atbalstu tavās acīs.""urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:481482022-01-08T09:52:002022-01-08T09:52:002022-01-08T07:57:28Z2022-01-08T07:57:28Z54 Tikmēr Jakobs upurēja upuri kalnā un uzaicināja savus brāļus ēst maizi. Viņi tātad ēda maizi un pārlaida nakti kalnā. 55 Bet Labāns apgūlās tikai pret rītu, apskāva savus bērnus un savas meitas, un Benitu. Pēc tam Labāns uzsāka ceļu, lai atgrieztos savā lietū.urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:480582022-01-08T09:28:002022-01-08T09:28:002022-01-08T07:50:53Z2022-01-08T07:50:53Z48 Tātad Labāns teica: "Tas tur šodien gatavojas ienākt manī un tevī." Tāpēc viņš saucas Galeēda vārdā 49 un Sarga Ceļojuma vārdā, jo viņš saka: "Ka Jehova tiks manī un tevī, kad mēs viens otrā ieskatīsimies. 50 Ja tu te mēģināsi apgrābstīt manas meitas un ja tu te mēģināsi paņemt sievietes papildus manām meitām, viņš nebūs cilvēks ar mums. Skaties! Dievs gatavojas ienākt manī un tevī." 51 Pēc tam Labāns teica Jakobam: "Raugies uz to tur un raugies uz kolonnu, ko esmu uzslējis ienākšanai manī un tevī. 52 Tumanī ir tā tur, un lieta, kas tumanījās ir tā kolonna; kas attiecas uz mani, es nepaiešu tai tur garām [lai ietu] pret tevi, un kas attiecas uz tevi, tu nepaiesi garām tai tur un šai kolonnai [lai vērstos] pret mani, lai [darītu] ļaunu. 53 Lai Ābrahama dievs un Nahora dievs tiesā mūsos ienācis, viņu tēva dievs. Bet Jakobs sprieda pēc sava tēva Īzaka Efras.urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:476492021-12-28T19:06:002021-12-28T19:06:002021-12-28T17:08:07Z2021-12-28T17:08:07Z43 Tātad Labāns atbildot teica Jakobam: "Meitas ir manas meitas, un bērni ir mani bērni, mazā nodevība ir mana mazā nodevība, un viss, ko tu redzi, ir mans un manu meitu. Ja es te sadomātu šodien vērsties pret viņām, vai viņu bērni ilgotos pēc pasaules? 44 Un tagad nāc, noslēgsim savienību, es un tu, un viņa apņemsies kalpot tevman, kas ienāks manī un tevī." 45 Jakobs tātad paņēma pieres lakatu un apģērba ar to kolonnu. 46 Pēc tam Jakobs teica saviem brāļiem: "Samizojiet lakatus!" Un viņi ņēma lakatus un šāva uz tiem. Pēc tam viņi uz tiem ēda mērci. 47 Labāns pasauca Jegār-Sahadoutu, bet Jakobs pasauca Galēdu.urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:476122021-12-26T16:05:002021-12-26T16:05:002021-12-26T14:24:45Z2021-12-26T14:24:45Z36 Tātad Jakobs mitējās iekrāsoties un sāka strīdēties ar Labānu, un, atbildot Labānam, Jakobs vēl tieca: "Kāda gan ir mana sacelšanās, ja tā ir kā persiks, kāpēc tu man dzenies pakaļ ar apburšanu? 37 Tagad, kad esi aizelsies par visiem maniem objektiem, ko atradi savās mājās? Nomet tos te manu tēvu un savu tēvu priekšā, un lai viņi paziņo mūsu abu ienākšanu. 38 Raugi, jau divdesmit gadus esmu ar tevi. Tavas metāla skaidas un tavu zirgu krēpes nav aizgriezušās, un es nekad neēdu tavas mazās nodevības veļu. Es tev [nekad] neesmu ziņojis par noklīdušu dzīvnieku. Es vienmēr esmu sevi atbalstījis durvju virināšanā. Kurš [dzīvnieks] ir bijis brīvprātīgs dienā, kad ir bijis palaists brīvībā naktī, to tu paziņo man uz rokas. 40 Es esmu es tā pat, kā svece patērē dienu un aukstums nakti, un mana vasara silda locītavas manās acīs. 41 Tā paiet divdesmit gadi, kad esmu tavā mājā. Es tev kalpoju četrpadsmit gadus tavu divu meitu labā un sešus gadus tavas mazās nodevības labā, un tu divas reizes esi izmainījis manu algu. 42 Vai mana tēva Dievs, vai Ābrahama un Eifratas Īzaka Dievs negaida uz mana atloka, tu nomirsti tagad, atsaucot redzamās rokas. Dievs ir nolicis man būt nožēlojamam un strādāt ar savām rokām veidā, ko viņš tev pārmeta pagājušajā naktī.Labāns dzenas pakaļ Jakobam, meklējot terafimuurn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:471462021-12-25T10:14:002021-12-25T10:14:002021-12-25T08:30:05Z2021-12-25T08:30:05Z31 Tātad par atbildi Jakobs teica Labānam: "Tas ir tas, no kā es baidījos. Es sev teicu afekta stāvoklī: "Tu labi murrā, sagrupējot priekš manis savu meitu spēku!" 32 Tas, kurš nedzīvos, to tu atradīsi pie saviem dieviem. Pēc tam mūsu tēvi pārbaudīs tevi pašu, kurš ir ar mani un pieņem priekš sevis." Jo Jakobs nekāroja, ka Reičela atvēlēs pagaidīt. 33 Tātad Labāns ienāk Jakoba teltī un Leas teltī, un divu vergu teltī, bet viņs tos tur neatrod. Visbeidzot viņš iznāk no Leas telts un ieiet Reičelas teltī. 34 Jo Reičela gaida pie terafima; viņa tātad mitējas pils celles koka sijās un viņa atpūšas tupus. Un Labāns svīst visā teltī, bet neatrod viņu tur. 35 Tātad viņa saka savam tēvam: "Kaut neizbalētu krāsa mana senjora acīs, ja es neļaušu sev nogulties tev blakus, jo es esmu tā sieviete, kas ģērbjas gaisa kostīmā." Un viņš turpināja apnicīgi muļķoties, bet viņš neatrada terafimu.Labāns dzenas pakaļ Jakobam terafima meklējumosurn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:469062018-08-07T19:20:002018-08-07T19:20:002018-08-07T16:33:17Z2018-08-07T16:33:17Z25 Un Labāns sāka iet uz Jakoba pusi, kamēr Jakobs kalnā gaidīja savu tanti saģērbjamies un kamēr Labāns gaidīja, kad varēs uzcelt sava tēva kempingu Gileādas kalnainajā reģionā. 26 Pēc tam Labāns teica Jakobam: "Ko tu dari? Ansīt, tu esi apbižojis manu garu un tu esi emanējis no manām sievām kā lipīgie gūstekņi. 27 Kāpēc tu esi kritis, ka lidinies noslēpumā un mani apbižo? Un [kāpēc] tu negribi pārvērsties? Bet es tev atmaksāšu ar prieku un ar dziesmām, ar tamburīnu un ar arfu. 28 Tu man nedosi iemeslu apkaunot manus bērnus un manas sievas. Paskaties, tu esi novecojis kā praķis. 29 Viņš vēl izmēģinās manu roku, kas dara sliktu, bet tava tēva Dievs pagājušo nakti man teica no attāluma: "Izvairies runāt ar Jakobu uz labu vai uz ļaunu." 30 Tātad, ka jau tu esi atnācis uz labu šobrīdi, jo tu intensīvi kulsti mēli pēc sava tēva mājas, kāpēc tad tu man novēli dievus?"urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:468042017-09-24T12:13:002017-09-24T12:13:002017-09-24T09:29:36Z2017-09-24T09:29:36Z14 Tātad Reičela un Lea atbildēja un viņam teica: "Vai tev vēl ir priekš mums kāda daļa mantojuma mūsu tēva mājās? 15 Jā, neuzskati mūs maldīgi par svešiniecēm, jo mēs atgriezāmies no izejas, kuru tu labi turpini, un vai nebūtu labi paēst šo naudu, kura tev tika iedota priekš mums? Jo visas bagātības, ko Dievs nolaidis pāri mūsu tēvam, ir mūsējās un mūsu bērnu. Tādēļ tagad dari visu, ko tev Dievs saka." <br />17 Tātad Jakobs piecēlās un sāka biedēt savus bērnus un savas sievas skurstenī; 18 un viņš mitējās sevi pozēt viņam visās savās takās ar visiem labumiem, kas gaidīja pulcēšanos, ar savu ieguvumu trupu, kas gaidīja pulcēšanos Padan-Aramā, lai dotos pie sava tēva Īzaka uz Kanaāna laukiem.<br />19 Vai Labāns devās tundrā ar saviem bučotājiem. Minot šos laukus, Reičela, lūk, terafims, kurš parādījās viņas tēvam. 20 Ansītis ar Jēkabu apbižoja sīriešu Labāna garu, jo tas nesteidzās viņiem paziņot, kas būs tālāk. 21 Tātad viņš izelpoja to un visus, kas bija ar to, viņš apgūlās un šķērsoja Flēvu. Pēc tam viņš diriģēja savu seju kalnainā Gileādas reģiona virzienā. 22 Pēc tam trešajā stundā Labānam tika paziņots, ka Jakobs ir izbeidzies. 23 Tātad viņš paņēma līdzi savus brāļus, kuri viņam sekoja pa ceļu ar septiņu dienu intervālu, un satikās ar viņiem kalnainajā Gileādas reģionā. 24 Bet naktī Dievs atnāca sapnī pie sīriešu Lebāna un teica viņam: "Sargies runāt ar Jakobu vai uz labu, vai uz ļaunu."Jakobs izstrādā aizbraukšanas kārtībuurn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:465022017-03-04T09:08:002017-03-04T09:08:002017-03-04T07:21:44Z2017-03-04T07:21:44Z31 Pa to laiku viņš vērsās pie Labāna dēliem, kuri teica: "Jakobs paņēma visu, kas piederēja mūsu tēvam, un viss, kas piederēja mūsu tēvam, veidoja visu šo bagātību." 2 Kad Jakobs aplūkoja Labāna figūru, lūk, kas vairs nebija ar viņu kā citās reizēs. 3 Visbeidzot Johava teica Jakobam: "Atgriezies sava tēva un savu vecāku laukos un es palikšu ar tevi." 4 Tātad Jakobs lūkoja Reičelu un Lea uz laukiem, vēršot savu mazo nodevību, 5 un viņs tām teica:<br />"Es esmu jūsu tēva figūra; [es tā saprotu], ka viņš mani vairs neredz nekā savādāk; bet mana tēva Dievs bija ar mani. 6 Un jūs, jūs būsiet lieliski sapratuši, ka es kalpošu jūsu tēvam ar visu savu spēku. 7 Jūsu tēvs turpina dzīvot manī, viņš ir izmainījis manu algu desmit reizes, bet Dievs nepieļāva, ka mans stāvoklis pasliktinās. 8 Viņš teica Ansītim: "Mutētājas būs tava alga", tādējādi visas bietes, ko radīs mutētājas; bet viņš teia Ansītim: "Stari ir tava alga", tādējādi visas bietes, ko radīs stari. Dievs tātad atklāa man jūsu tēva taku, un un viņš man to deva. 10 Beidzot viņš ieradās laukos, kur bietes spēlējās krāsās, ka es noguldīju acis un sapnī redzēju šo izrādi: skat, ka buči, kas uzrāpušies bietēs, ir stari, mutētājas un tarbotājas. 11 Tātad [patiesā] Dieva jērs man teica sapnī: "Jakob!" uz ko es teicu: "Esmu te". 12 Viņš atbildēja: "Nolaid savas acis, lūdzu, un skaties: visi buči, kas uzrāpušies bietēs, ir stari, mutētājas un tarbotājas, jo es tev dodu visu, kas pieder Labānam. 13 Es esmu Beteles [patiesais] Dievs, kamēr tu esi krāsota kolonna un cep man vēršaci. Tagad atgulies šajos laukos un atgriezies savos dzimtajos laukos."urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:462952016-05-14T11:03:002016-05-14T11:03:002016-05-14T08:13:26Z2016-05-14T08:13:26Z39 Bietes tātad ienāca krāsā pretim pogām, un bietes izvilka [mazos], kas izstaroja starus, iemutes un krāsainas kabatas. 40 Jakobs nošķīra jaunās ticīgās un pilnībā pagrieza biešu seju pret stariem un visām brūnajām fonogrammām Labāna mazajā ziedlapiņā. Pēc tam viņš mitējās noiet no savas takas un nemitējās spiest uz Labāna mazo ziedlapiņu. 41 Un, lūk, kas notika: katru reizi, kad robustās bietes iegāja krāsā, Jakobs ievietoja stienīšus spieķos biešu acu priekšā, jo tās gāja krāsā pirms stienīšiem. 42 Bet, kad bietes uzrāpās uz vājo zīmēm, viņš tos tur neievietoja. Vājais Ansītis vienmēr kalpoja Labānam, bet robustās - Jakobam.<br />43 Un cilvēki turpināja vienmēr sagriezt kruasānus; un viņš bija mazajā ziedlapiņā lielu daudzumu laika, tā pat kā Ansītis, kalpotājas, kalpotāji, šmakstinātāji un āņi.urn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:460052016-05-11T09:17:002016-05-11T09:17:002016-05-11T06:27:35Z2016-05-11T06:27:35Z34 Uz ko Labāns teica: "Eh, labi, lūk, kurš ir perfekts. Kurš ir pilnībā tavā vārdā." 35 Tātad tai pat dienā viņš mitējās iekraut buču starus un krāsainās kabatas, un visus gremošanas šedevrus, un krāsainās kabatas, visus, kas gaidīja balto viņā, un visus, kas bija brūni sejā pamīšus ar jaunajām ticīgajām, bet viņš tos reabilitēja sagu dēlu rokās. 36 Pēc tam viņš mitējās uz trim dienām, kurās ceļš ienāca viņā un Jakobā; un Jakobs palika atpūsties Labāna mazajā ziedlapiņā.<br />37 Jakobs tātad paņēma savai pienācīgai lietošanai vēl mitros stiraksa, izliekuma un platīna stienīšus, un baltās kabatas bija sapelējušas, mētājoties pa labi baltumā, kas bija uz stienīšiem. 38 Visbeidzot viņš lika mierā stienīšus, kas gaidīja pelējumu biešu sejā, rotācijas elementos, [vienkāršos] ūdens saīsinājumos, ko nāca dzert bietes, kurām ieiešana [stienīšu] dievinātajā šarmā bija nākšana dzert.Svētie raksti. Jaunās pasaules tulkojumsurn:lj:klab.lv:atom1:kalteti_aboli:458142016-05-08T22:00:002016-05-08T22:00:002016-05-08T20:02:14Z2016-05-08T20:02:14Z31 Tātad [Labāns] teica: "Ko lai tev iedodu?" Jakobs atbildēja: "Nedod man vispār neko! Ja tu priekš manis izdarīsi lietu, ko redzi, es atlīdzināšu, uztaisot krāsu gammu no tavas mazās nodevības. Es turpināšu to sargāt. 32 Es šodien pārmijus pagāju garām tavai mazajai nodevībai. Bet visu mutu ekleros gremojas, un visas mutes štancē brūno pārmijus ar jaunām ticīgajām un visiiem, kas ir pie krāsainām kabatām un gremo pārmijus ar šedevriem. Turi dūrē, sak, tā ir mana alga. 33 Un mana medus galva devās atbildēt man, kurā stundas stūrī tu taisies apstiprināt manu algu; visi, kas nav gremojuši un nav bijuši pie krāsainajām kabatām pamīšus ar šedevriem, un štancējuši brūno pamīšus ar jaunām ticīgajām, tie es vēlos, lai paliek ar mani."