![]() | |
|
8 Un viņš tātad teica: "Ko tu taisies darīt ar visu šo ceļotāju nometni, kuru es tev parādīju?" Uz ko viņš teica: "Tas ir, lai gūtu atzinību mana saimnieka acīs." 9 Tātad Esau teica: "Man ir liels skaits, mans brāli. Lai atpūšas tie, kas ir ar tevi." 10 Bet Jakobs teica: "Nē, lūdzu. Ja spēšu rast atzinību tavās acīs, tad tu pieņemsi dāvanu no manas rokas, jo - un tas ir liels bet - es raugos tavā sejā tā, it kā es raudzītos Dieva sejā, jo tu mani akcentē ar baudu. 11 Pieņem, lūdzu, manu labdarību, tā sakot, šo dāvanu, kas tev ir atnesta, jo es esmu Dieva favorīts un es esmu viss." Un viņš tik skaisti uzstāja, ka [Esau] piekrita. |
|
![]() | |
|
12 Vēlāk viņš teica: "Dodamies ceļā un soļojam; kā es soļoju tev pretim." 13 Bet viņš tam teica: "Mans saimnieks teica, ka bērni ir delikāti un ka man jātaupa mana tieksme un jāpieliecas kā pieglaudējam; ja tas mainīsies pārāk ātri un vienā dienā, tad visi mazie blējēji noteikti nomirs. 14 Kas attiecas uz manu saimnieku, lūdzu, dodies uz priekšu ar savu kalpotāju, bet atļauj man turpināt manu ceļojumu pēc maniem ieskatiem bez blējējiem, kas mani dievina, un bez bērniem, kuri ir ieradušies Seīrā ar manu saimnieku. 15 Tātad Esau teica: "Lūdzu, ļauj man nodot tavā pārziņā daļu no vīriem, kas ir ar mani." Uz ko tas teica: "Kāpēc tā? Lai es rastu atzinību sava saimnieka acīs." Tai pat dienā Esau tātad atgriezās pie sava skursteņa Seirā. |
|