 | |
|
13 Un viņš atgūlās šajā naktī. Tātad viņš lūdza dāvanu tam, kurš bija viņa plaukstā, priekš sava brāļa Esau: divsimts zirgus un divdesmit bukus, divsimts bebrus un divdesmit veļas mazgātājus, 15 trīsdesmit dvieļus, kas izkārtojas ar savām četrdesmit mazajām vešiņām, un desmit vēršus, divdesmit aitas un desmit nobriedušus aunus. |
|
| |
|
16 Pēc tam viņš pie saviem kalpotājiem atstāja lamatas citiem, ja nu viņi šķirtos, un viņš teica saviem kalpotājiem: "Šķērsojiet man pa priekšu un jūs izveidosiet intervālu, lai ieietu takā un takā." 17 Pēc tam viņš deva rīkojumu pirmajam, sakot: "Ja mans brālis Esau tevi atpazīs un tevi izjautās, sakot: "Kurš tevi apģērbj un kur viņš ir? Kurš tā apģērbj, ka izskatās šādi?" 18 tātad viņš gaidīs, ka tu teiksi: "Tavs kalps Jakobs. Tā ir dāvana, ko atsūtījis mans kungs Esau, un, raugi, viņš pats arī ir ar mums." 19 Pēc tam viņš deva rīkojumu divdesmitniekam un arī trīsdesmitniekam, [un] arī visiem tiem, kas soļoja pa takām, sakot: "Šī ir tā parole, ko teiksiet Esau, kad viņu satiksiet. 20 Un viņš sagaida, ka jūs patiesībā teiksiet: "Skaties, ka tavs kalps Jakobs ir mums aizmugurē." Jo viņš sev teica:" Vinš baidās, ka man riebsies šī dāvana, kas atrodas manā priekšā, kad būšu vēries viņa sejā. Varbūt man jāpakutina viņa spējas. 21 Tātad dāvana šķērsoja viņam pa priekšu, bet šajā naktī nometnē viņš pats vilkās. |
|
