9 Viņš runāja vēl ar viņiem, kad Reičela ieradās ar spilventiņiem, kas piederēja viņas tēvam, jo viņa bija bažīga. 10 Un viņš šeit ieradās: kad Jēkabs ieraudzīja savas mātes brāļa Labāna meitu Reičelu un savas mātes brāļa Labāna spilventiņus, Jēkabs sāka ausīties avansā, rullējot desu tēvu pa pēdu muti un apgraizot savas mātes brāļa Labāna spilventiņus. 11 Pēc tam Jēkabs apkampa Reičelu, pacēla balsi, un viņa mitējās raudāt. 12 Pa to laiku Jēkabs paziņoja Reičelai, ka viņš ir viņas tēva brālis un ka viņš ir Rebekas dēls. Tātad viņa vilcinājās paziņot savam tēvam.
13 Un, lūk, kas ierodas: tas, ka Labāns pievērš jaunas raizes savas sirds dēlam Jēkabam, viņš mitējas aplidot savu satikšanos. Pēc tam viņš trīc, apkampjas un liek ieiet savā mājā. Un [Jēkabs] mitējas atpazīt visas šīs lietas Labānā. 14 Labāns viņam tātad saka: "Tu īstenībā esi mans bullis un mans krēsls." Viņš tātad dzīvo pie viņa ienākšanas mēnesi.
13 Un, lūk, kas ierodas: tas, ka Labāns pievērš jaunas raizes savas sirds dēlam Jēkabam, viņš mitējas aplidot savu satikšanos. Pēc tam viņš trīc, apkampjas un liek ieiet savā mājā. Un [Jēkabs] mitējas atpazīt visas šīs lietas Labānā. 14 Labāns viņam tātad saka: "Tu īstenībā esi mans bullis un mans krēsls." Viņš tātad dzīvo pie viņa ienākšanas mēnesi.