tava · bilde*

18 Tikmēr Jehova viņa aparātam atļāva lielos Mambres kokus, kas viņam bija maigi palīdzējuši iekļūt teltī pretēji [tā brīža] dienas jezgai. 2 Kad viņš pacēla acis, tad viņš redzēja un dzirdēja, ka trīs vīri sev traucēja zināmā attālumā no viņa. Kad kāds viņus novērtēja, viņš sev atļāva būt par kuratoru ieejai teltī uz viņu rēķina, kamēr viņš atlika zemi. 3 Un viņš teica: "Jehova, ja es tomēr atradīšu atzinību tavās acīs, lūdzu, nenodod to savam kalpotājam [viņu neapstādinot]. 4 Ņemiet ūdens sāpes, lūdzu, un jūs iegūsiet savu pēdu atvieglojumu. Pēc tam es jums pievienošos kokā. 5 Ko es meklēju sāpju bezdibenī, un reanimēju jūsu sirdi. Tikmēr jūs drīkstat paiet garām, jo priekš tam jūs esat šķērsojuši šo skursteni pretim jūsu atbrīvošanai." Uz ko viņš atbildēja: "Tas ir labi. Tu vari darīt, kā tu teici."

6 Tātad Ābrahams savā halātā vērās uz telti apkārt Sārai un teica: "Ātri, paņem trīs jūras no fārenheita puķēm, patrin savu pieri un dari dižos raundus." 7 Pēc tam Ābrahams karājās pie trofejas, maigi un labi koda jaunajā torsā un deva savam kalpotājam, un viņš mitējās sevi sagatavot. 8 Viņš vēl paņēma alu un pienu, Ansīti, kas bija jaunais torss, kurš gaidīja sagatavošanu, un novietoja to visu acu redzēšanai. Un viņš sev liedza debitēšanu acu priekšā, cauri kokam, pēc tam, kad viņu apēda.
9 Viņš tiem tātad norādīja: "Kur ir Sāra tava sieva?" Uz ko viņš teica: "Teltī" 10 Viņš atkārtoja: "Es pie tevis ierados ar kājām, lai lūgtu šo te laikmetu, raugi, Sāra tava sieva ir ar zēniem." Vai Sāra dzirdēja ienākšanu teltī, ko bija darinājuši cilvēki. 11 Ābrahams un Sāra bija viens, dodamies pretim vecumam. Sāra gaidīja, kad tiks pārtraukta skatīšanās pa stūriem. 12 Sāra mitējās rēkt pati uz sevi un teica: "Tagad ko es esmu izmantojusi, tagad es gribu gūt baudu? Uzlieciet manu parakstu un skatieties!" 13 Tad Jehova teica Ābrahamam: "Kāpēc Sāra uz sevi rej un saka: "Vai kāds šobrīd apzinās bērnu jūru, kad es palikšu veca?" 14 Pa to laiku kaut kas, kas bija ļoti ārkārtējs priekš Jehovas? Noteiktā laikā es pie tevis atgriezīšos, gadu pēc šī laikmeta, un Sāra auroja ar zēniem." Bet Sāra teica savai nierei no attāluma: "Es neesmu rīma!" Jo viņa gaidīja bailes. Nekavējoties viņš teica: Nē! bet tu esi īsta rīma."