kartons nočurāja galdu, es netieku ar pirkstiem vaļā no puņķiem tie līpa un es tiem pieticīgi glaudos klāt, tāpēc lauks ir apracis visas acis un durvis divtik. ttt pizdjuks ar krauju aunu ānuss kadj piebildīt un krauties nomaļus ar aulu. kaut kad uz augšu un augšā ar auss klausas klauss bija dadzis tagad klape un nodoms ar trauksmi klauss nav piebiedrots ar maniem ragiem tagad mani nomet un e sdarīšu zibeni ar kauju un draudu ar tik lieliem un bravūriem un daudziem klaburčūskām. klausies tas ir no manas iesnas un tagad divas iesnas mani aptumšo un nones no klēts, lai es biju un daudz tas visiem iesita sejā kaut nu tas laimi nestu un daudzas laimes nestu mani līdzi. es izstrādāju savu individuālo balsi un tas ir no vietas tik dramatiski, bet daudzas laužu un ļaudis ur luņi un tas nomet daudzas ausis un glabā tautu. es baidos mazliet to visu nomest un kaligāt pāri drupačām un daudzas tajās dienās bija nomestas un izgaroja ar kaudzi pret divričiem. klausies tagad ir divas reizes un daudzas no tām mani nevar iemest stropā, bet tas noder labiem gaidas sākumiem, tāpēc es kraisos un nemetos laukā kā to dara beigas un drupačas ar kaujas stādiem un kokiem pāri maniem augiem un daiļskanībai ar to tik dramatiskiem skaitiem un bietēm un uz atvadām glaimi mani atstāj un es tos iemetu klētī lai apraktu un kauslis kož lūpā suverenitāti