Vakar bija debīla diena... viss kkā nedaudz nogāja uz kreiso pusi... Tā stulbā strīda dēļ biju izraudājusies tā, ka garastāvoklis bija tālu tāu zem nulles un es nebiju spējīga aiziet uz bijušās klases pasākumu... tizli, bet nu, es pat sevi pasmaidīt piespiest nevarēju.. un iet tur parādīt to, ka man ir sūdīgi arī negribējās.. agrāk mācēju notēlot, ka man ir labi jebkurā situācijā.. tagad vairs nemāku. It īpaši pēc vakardienas un aizvakardienas. šitik piečakarēta neesmu jutusies tiešām sen. šodien jāiet uz darbiņu palīdzēt gludināt priekš izrādes kreklus vai ko tur. nu ja. es ceru, ka neievilksies pārāk ilgi.
|