2:50am, "Kāre"
Atkal tā dīvainā sajūta - dzeru un dzeru - bet neaizplūstu mīkstajā, pūkainajā reibuma miglā. Visas maņas kļūst arvien asākas un asākas - kā žiletes. Zinu, ka esmu piedzēries kā lops, bet pārāk skaidri saprotu apkārt notiekošo. Zinu, ka drīz nevarēšu paiet, bet apziņa nav izslēdzama - un tas satrauc - un nav iespējams aizmirsties.
Ko tālāk?!
Varu iet un šļupstēt ausī visādas muļķības tai mazgadīgajai aitai, kas tik šķelmīgi uzsmaida. Bet kāda tam jēga?! Vienas nakts sakars? Un pēc tam? - Bezjēdzīga pamošanās tukšumā pēc tām no rīta? "Skumjas acis Jums šovakar..." Nafig!
3:24am, joprojām "Kāre"
Neko neredzošām acīm skatos..."It's my life!" - krekšķ zobārsts Albans.
Sīkā palaistuve pamodinājusi savu sareibušo klasesbiedru.
Vienaldzība pārņem - "Bailando - Bailando!" - turpat, kur bijām 9ajā klasē.
Mirstiet, mirstiet visi! - "I just can't get enough" - Cik ciniski! Cik vēl Jūs gribat, lai es izdzeru, pirms nojūdzos?!
Jē - "Life in plastic - it's fantastic!"
Beidzas telefona baterija. Un, līdz ar viņu, arī reportāža no notikuma vietas.