vakar sanāca uz m-klubu aizšaut. baigi sen nebiju bijis. jau pirms tam izšāvu 3l bauskas gaišā, pirms klubā iešanas tur pat pie kluba barčikā vēl sotaku bonīti un pasākums varēja sākties.
vai arī beigties.
iekšā tiku veiksmīgi, cenas ar kļuvušas draudzīgākas, bet cilvēku tāpat pamaz - nebūtu kādi 30 ļauži no ViA basketbola pasākuma, būtu pašķidri. bet bija ok. jau pašā sākumā gandrīz izmeta laukā - nenoturējos sašķaidīt jau pussasistu pudeli, kas zemē mētājās. bet nu - izdevās pārliecināt apsargu, ka tā bija neveiksmīga apstākļu sakritība un tai pudelei ar kāju trāpīju nejauši.
dzēru vienu alu pēc otra, kaut ko runāju ar visādiem cilvēkiem, kad beidzot viss piegriezās, secināju, ka taksim piķa vairs nav - bij jāiet ar kājām. visai patālu jau sanāk, kādi 3km, un iešanu apgrūtināja arī izdzertā alko apmērs. bija smagi, labi, ka kaut kur pie memoriāla pazuda filma.
mājās tomēr biju ticis, pamodos no rīta - un, par pārsteigumu pašam, jutos lieliski. un labi, ka tā, jo bij jāpastrādā šodien drusku - ar trīcošām rokām un nelabu dūšu diez kas nav kameru turēt :)
iztīrīju snuffa atliekas no deguna un maucu basketbolistus pafilmēt.
vakarā izrādījās, ka pēc ierašanās mājās esmu zvanījis uz šūšanas darbnīcu. sākumā domāju, ka nejauši, bet - 33 sekundes esmu kaut ko runājis, paštukojot nedaudz, sapratu, ka tas varētu būt bijis par jakas saplīsušo rāvējslēdzi. naktī bija pavēss, jaku aiztaisīt nevarēja, gan jau ka nosalu nākot, tāpēc noteikti gribēju un karstām pēdām šo problēmu atrisināt. tas nekas, ka svētdiena un pusseši no rīta. un pats komā absolūtā. nabaga tante no "Adatiņas".