mēģināju aizvilkties uz veikalu kaut kādas dāvanas pameklēt mammai, vecaimammai un tā.
diezgan nesakarīgi sanāca - nevaru to nervozo pūli izturēt - ir tāda sajūta, ka viss viņu stress un steiga savācas manī. un tad man par viņiem visiem ir jāstreso. tas nemiers, kas pārņem, nav aprakstāms.
bēgu prom no turienes.
uz "priekā".
un tagad dzeršu, jo izskatās, ka darbā šodien tāpat nebūs ko darīt.
un skaidrā un bezdarbībā ar visu šito padarīšanu galā netikšu.