atnācu mājās un atradu pie durvīm zobu. kaķa. augšējo ilknīti. Ruma.
jūtos vainīgs, ka neesmu gana labi parūpējies līdz šim par viņu :( tikai 11 gadi puikam

pārāk pavasaris aiz loga
uzinstalēju tinderi
izrādās, ka šmaras saglabājušas datus, neskatoties uz to, ka izdzēsos

žēl, ka tu vairs nepiedzeries
nestaigā netīrā šinelī
neliec raudāt džentelmeņiem
meitenēm nepārnākt mājās

39-o reizi. ar katru - arvien skumīgāk.

Gliemežvāku kaudzīte uz galda skumīgi atgādina, ka nav neviena, kam tos dāvināt

pirmo reizi bija sajūta, ka būtu ko tetovēt
It's a long way to find peace of mind
nezinu fontu un stilu
bet uz apkašdelma iekšpuses
kreisajai rokai, visticamāk

23.10.2019.
kaut kādā ziņā apziņa, ka vairs nedzersi ir līdzīga pašnāvībai
jo nomirs tas cilvēks,kas esi tu pats, kad esi piedzēries.
nebūs vairs tā atklātā, jautrā idiota, kas vispirms runā.raksta un tikai tad domā
atsakoties no alko tu nogalini sevi.daļēji. lai pārējais tu izdzīvotu.

no one to cry to.
bet labi, ka ir mājas

ir labi, ka tad, kad panikas lēkmē rausties uz grīdas, pienāk kaķis un pieglaužas.

sen nav rakstīts
nezinu, kā tik ārā no tā, kur esmu
viens un alko
jūtu, ka drīz sāks kļūt neiespējami un pamodīšos zem tilta
nedrīkst
kaķi
mamma

varbūt mēģināšu atkal

atgādināja par šitā esamību

runā, ka vislabākais veids, kā izstaipīt muguras skriemeļus, ir cilpa ap kaklu

gribētu, lai kāds mani glābj. bet nav neviena.

http://youtu.be/3e6-l8SHD1c

ja publicēsies, tad atcerējos, kā te tikt. ibio
let's go out tonight! http://youtu.be/xQx-6cUyHVo

gadi nāk un gadi iet. bet tas tetovētais vārds paliek...
nav tetovējumu.
bet gadi iet.
un alus arī. :)

ejiet visi irst

skatos uz pievilkšanās stieni
un uz siksnu
un domāju
kāpēc ne?
kāpēc?

pustrīs dienā - un es jau esmu nost