kaktuss

neesmu redzējusi brāli vairāk kā mēnesi. nu Bļāviens!!!!
ja nu kāds šajā dzīvē man ir tiešām svarīgs, tad tas ir brālis. tāpēc sajūta traki grauzoša. labi zinu, ka esmu viņam mīļa arī no attāluma, bet redzēt ta vienalga to cilvēku gribu... AŪUUUUUUUUUUUUUU!!!!!
un pie visa vainīgs ir viņa darbs un mācības un manas tikai mācības. izglītība ir laba lieta, tikai dažkārt tā mēdz galīgi traucēt.
un labāk nepaliks līdz pat Ziemassvētkiem...

dilemma- koris vai teātris (8 Ls)?

aizeju uz skolu, a tur vispār nekādas cieņas pret tiem, kas nav bijuši- 2 darbi jātaisa, par ko man, protams, nekādas jausmas (es gan arī īpaši necentos noskaidrot... ) a za to baigo baru traki pozitīvu cilvēku satiku + piedāvāja vadīt oficialo ZS pasākumu ceturtdien. oficiālais skaitās tas, ko rīko Puķe.
problēma- man pašai laikam būs jāuztaisa runājamais...
(lai pat Cālītim būtu skaidrs- šitā bija lielīšanās!)

tējā izplauka pērnais liepzieds. traki skaisti. ceru, ka arī nedaudz burvestīgi, jo viņam šobrīd ir jāpalīdz dabūt manu nedaudz miglaino un daudz iesnaino galvu pie sajēgas.

ķiploki, medus un karsts piens- palīdz pret visām kaitēm, izņemot ūdeni celī.
veselīga dzīvesveida vārdā visu!

ķīmija, kafija, 2 kaķi- man jau sāk likties, ka tā grāmata nav tik briesmīga. pirmā reize šogad, kad no sirds viņā ieskatos. un vispār nedaudz ārpasaulīga sajūta (ieskaitot faktu, ka šo tu šodien taisies iznīcināt)

kūkās ir spēks.
mammās ir spēks, un, bez šaubām, arī meitās.
ziemas svētku dziesmās ir spēks.
manī ir spēks.
un tevī.
forši.

hei! es atrodos pie tevis. kaķis neizsakāmi lielisks. mišiņam prieks- viņa vārdiem, sasniedzis manu līmeni.
halogenēšana notiek gaismas klātbūtnē. šokolāde, kura pēc mana stāstītā, tika ziedota uz bioloģijas svētā altāra, tagad tiek draudzīgi apēsta.
ideāls galds- skaudības objekts.
man laikam ir neliela eiforija.
tas tā kā būtu viss.

ĀĀĀĀ!!!!! IDIOTU BARIŅŠ!!! pat normālu izlādēšanās- izkaušanās iespēju nenodrošināja, lai arī paši ielika kaut kādu lidojošu maijvaboli vai nepareizi nosēdušos kolorādo vaboli!!!! ta kā es varu zināt, vai tā ir traka maijvabole vai savu mazo galviņu saspiedusi kolorādo vabole- vai pat vēl kaut kas trakāks!!!! un vispār!!!! nu kāpēc man tur vispār bija jābūt!!!! ĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀ!!!!!!!!

mans vecais jaukums noplīsa, kā dēļ no mammas savācos viņas. ieliku savu karti, a viņš man pasaka- es tevi mīlu.turklāt kā pamatrakstu, nevis sveicienu! mans vecais tā neteica! nomainīt uzrakstu, kā izrādās, nav manos spēkos, tālab pieņēmu to kā agusto dziesmu no telefona puses. šorīt secināju, ka būs vien tev jāpiekrīt- tā bija zīme no Visuma. jo telefona vainas dēļ pamatīgi nokavēju skolu- nu kurš iemīlējies šitik ļauni rīkotos?!?

noskaņojums draņķīgs... nu nepatīk man par kaut ko atbildēt, ja gribas priecāties par citiem. bet apkārtējiem ir kaut kāda neizprotama tieksme būt traki labiem cilvēkiem, kā rezultātā draņķīgais noskaņojums ir vairāk sevis žēlošana nevis pasaules lamāšana nelāgiem vārdiem. ps- tavs dante ir vienkārši lielisks! ja būtu cepure, es uz tās tagad aiz cieņas sēdētu!

nu tā! lai tev top prieks,un es izpildu solīto, rakstu grāmatā par manu dienu. atpakaļejošā secībā. esmu vēl organizēšanas un zvanīšanās jūtīs. tikko bija saruna ar vienu meiteni, kas darbus iesniedza pēc termiņa. tā kā tie tiešām bija labi, atļāvos ieviest korekcijas programmā. 2 darbus nepaņēmu. par vienu viņa tikko sāka pūcēties. meloju un pateicu, ka tas ir laika jautājums, lai gan patiesībā negribēju likt iekšā erotizētu dzejoli par pienu un zemenēm, jo pārējā ainā tas īsti neiederējas (bet vispār tas dzejolis tiešām ir labs). vispār jau grūti cilvēkiem pieņemt kaut kā tik personiska nepieņemšanu. :( pusi no cilvēkiem protams, ka sazvanīt nevar, bet par to pat nav vērts satraukties.
ā! un vai es pateicu, ka šitas pasākums skaitās ZPD?
bet vispār jau pārējai dienai nebija ne vainas. notikās šis tas jauks- pie tā bija vainīgi citi (lai tev top skaidrs- arī tu un mūsu daiļais patriotisko dziesmu starpbrīdis). es, protams, lai dzīve neizskatītos tik forša (kāda tā bez ironijas arī ir), nedaudz patraucēju sev, bet tas ir pat veselīgi.
un pats pēdējais, par ko man liels prieks un silst sirds, ir vatētā sega- ir brīži, kad man to gribas nodēvēt par vienu no cilvēces dižākajiem atklājumiem.

Zaudēt pamatu jeb izslīdēt no zemes tvēriena. Skaisti un bezgala grūti. Jo zeme ir atbalsts- siena, pret kuru atspiest muguru briesmās. Ja tomēr vēl ir ar mieru lidot, jādarina lokans un ļoti izturīgs mugurkauls lai izdzīvotu un nelauztu kaklu jau pirmajā vētrā. Un tas ir tā vērts.

apsolīju vecākiem aizrakstīt SMS par sev nepieciešamajām lietām, bet, kad nu vakar tas bija jādara vinotaļ neizprotamu iemslu dēļ par tik prozaiskām lietām kaut kā piemirsās. bet, ņemot vērā to, ka mani vecāki ir paši labākie,viss vajadzīgais vienalga tika atvests. pat ābolkūka un viņu klātbūtnes sajūtu. forši. dzīve tak ir viena traki jauka padarīšana!!!!!

tā nu iznācis, ka šobrīd ir datori bez skolotājas, līdz ar to Tev par prieku un apmierinājumu neliels ieraksts iekš cibas. kā jau būsi nopratusi, esmu saņēmusies un piespiedusies būt te. cik saprotu, šī skaitās Dienas Grāmata. so mana šīs dienas grāmata sākās ar atziņu, ka nav ko ēst(brokastīs) un apņemšanos sagaidīt pusdienas, neapēdot savu tuvāko. kā izskatās, es šoreiz esmu spējusi turēt vārdu, tālab lepojos ar sevi. līdz šim brīdim tas ir bijis svarīgākais manas šīs dienas notikums. (vispār jau bēdīgi, ka centrālais notikums ir apēsts vai neapēsts klases biedrs, bet tas nu tā)