(bez virsraksta)

Jun. 26., 2007 | 07:58 pm

viss. nokārtots. tagad var sākt satraukties par citām lietām. jo bez satraukšanās nu nekā!

neliels prologs. šodien bija anatomijas eksāmens, bet manas nopietnās kurpes savācās brāļa draudzene sava brāļa draudzenes izlaiduma modes skatei (tā meitene dabūja 10 par tiešām foršiem tērpiem), atstājot man sarkanas augstpapēdenes (kādi 7 cm- nekas traks). uz eksāmenu gan aizgāju parastās jēzenītēs- negribējās izlikties labākai, nekā esmu.
un tagad īsa pamācība no mana brāļa draudzenes puses:
1)vakar. "Ja neesi pārliecināta par zināšanām, noteikti velc sarkanās, lai tā iespaidīgāk!" (no tāda viedokļa man tās kurpes vajadzēja gan kājās, gan maisiņā pie rokas).
2)šodien. "Tev vajadzētu staigāt augstpapēdenēs vismaz šad tad" jo- un neiedomājaties, ka tam būtu kāds sakars ar manu labsajūtu!- "citādi tu pie bagāta vīra netiksi, māju viņš tev neuzcels un mums arī nekas neatleks." Tā, lūk, cilvēki. Nebraukšu es ar dzeltenu, dārgu mašīnu maza busiņa izmēros, protams, ne manis nopelnītu, un brālim un Aijai arī māju neuzbliezīšu par svešu naudu. Jo patīk man staigāt riņķī savām kājām, bet tas savukārt ierobežo apavu izvēli, kas, acīmredzot, ierobežo svešas naudas piesvaināšanās iespejas. Tālab būs vien pašai kaut kad tas viss jānopelna.

Link | ir doma {3} | Add to Memories