(bez virsraksta)
Jun. 22., 2007 | 04:29 pm
par prieku sev un ļautiņiem par prieku (viņi gan šai stāstā īpaši nefigurē- nedara nedz labu, nedz ļaunu) stāstīšu, kā pareizi cīnīties ar depresiju, kas moka tos nabadziņus, kuri mēģina sevi pielīdzināt apkārtējiem. 1) formulē problēmu (piemēram, pasaule ir ļauna, vai vēl labāk- ak, es nabadzīte), 2) žēloties, žēloties un vēlreiz žēloties! bez žēlošanās nekas labāk nekļūs! tas ir tāpat, kā ar neķemmētiem matiem- problēma aug aizvien lielāka, līdz kļūst patiešām traucējoša, 3) kad pašam ir tā jauki uzsists uz pleca, var iet gulēt. miegs šajā procesā ir ļoti vērtīgs, sevišķi tad, ja piemeklē atbilstoši jauki sapnīši (heroisks stāstiņš, kura beigās viena sieviete savu ideju vārdā tiek nogalināta, topot iemūrēta sienā ir īsti atbilstošs. zināšanai- darbības vieta Afganistāna, mērķis- brīvība) 4)jaunas dienas piedzīvošana, kurā pirmais punkts atklājas visā savā muļķīgumā un bezjēdzīgumā, tādējādi ļaujot atviegloti nopūsties- fū, viss tomēr ir kārtībā! tā, redz, tas notiek. lld!