(bez virsraksta)
Nov. 24., 2005 | 09:32 pm
nu tā! lai tev top prieks,un es izpildu solīto, rakstu grāmatā par manu dienu. atpakaļejošā secībā. esmu vēl organizēšanas un zvanīšanās jūtīs. tikko bija saruna ar vienu meiteni, kas darbus iesniedza pēc termiņa. tā kā tie tiešām bija labi, atļāvos ieviest korekcijas programmā. 2 darbus nepaņēmu. par vienu viņa tikko sāka pūcēties. meloju un pateicu, ka tas ir laika jautājums, lai gan patiesībā negribēju likt iekšā erotizētu dzejoli par pienu un zemenēm, jo pārējā ainā tas īsti neiederējas (bet vispār tas dzejolis tiešām ir labs). vispār jau grūti cilvēkiem pieņemt kaut kā tik personiska nepieņemšanu. :( pusi no cilvēkiem protams, ka sazvanīt nevar, bet par to pat nav vērts satraukties.
ā! un vai es pateicu, ka šitas pasākums skaitās ZPD?
bet vispār jau pārējai dienai nebija ne vainas. notikās šis tas jauks- pie tā bija vainīgi citi (lai tev top skaidrs- arī tu un mūsu daiļais patriotisko dziesmu starpbrīdis). es, protams, lai dzīve neizskatītos tik forša (kāda tā bez ironijas arī ir), nedaudz patraucēju sev, bet tas ir pat veselīgi.
un pats pēdējais, par ko man liels prieks un silst sirds, ir vatētā sega- ir brīži, kad man to gribas nodēvēt par vienu no cilvēces dižākajiem atklājumiem.
ā! un vai es pateicu, ka šitas pasākums skaitās ZPD?
bet vispār jau pārējai dienai nebija ne vainas. notikās šis tas jauks- pie tā bija vainīgi citi (lai tev top skaidrs- arī tu un mūsu daiļais patriotisko dziesmu starpbrīdis). es, protams, lai dzīve neizskatītos tik forša (kāda tā bez ironijas arī ir), nedaudz patraucēju sev, bet tas ir pat veselīgi.
un pats pēdējais, par ko man liels prieks un silst sirds, ir vatētā sega- ir brīži, kad man to gribas nodēvēt par vienu no cilvēces dižākajiem atklājumiem.