| |
[Jul. 8th, 2004|09:35 am] |
nju saule logaa, kaa uz fotograafeeshanos.
Apmaatiiba man ar lishanu zem segas. Neko negribaas un tai pat laikaa gribas tomeer projaam - taatad kautko tomeer veel gribaas. Laiciigaas un gariigaas lietas manii neapvienojaas, tas tik noshkjirti juutas labi - katra par sevi. Es taam apkaart ar savu miesu, kaa apvalks - nespeju tikt galaa ar to aleeshanos un kaushanos pa iekshu. Kaut kas manii ir par daudz.. |
|
|
| |
[Jul. 8th, 2004|04:41 pm] |
|
..šķiet mani nespēj novērtēt un es tai pat laikā varu atzīt, ka neprotu sevi arī pienācīgi pasniegt, lai mani arī diktāk novērtētu. Palieku kaut kur starp savu gribēšanu un varēšanu un iespēju, kuru gaidu, kā putniņš būrī. Ja nu garām iet labs cilvēks un mani atbrīvo? Par to vai mācēšu lidot nemaz nedomāju.. Pašlaik es domāju tikai par to, ja nu gadās un iet garām kāds labs cilvēks, kas mīl putniņus tik ļoti, ka dotu man brīvību.. Dotu iespēju.. |
|
|