Neglītu cilvēku sejās uzzied smaids, tas izskatās pēc novītušiem ziediem, kas pie kapakmens jau gadiem guļ, un visu laiku tām smilšu kārta pavirsu vējam uzspūšot noguļ. Ir nepatīkami skatīties tajās bezcerīgajās acīs un dzeltenos zobos, kuros visa viņu dzīve ir uzrakstīta, pa zobam uz zoba. Par ballītēm un dušas neesamību dzīvoklī atbild otrās rindas 12 zobs, un visi pārējie parāda ka pats viņš ir kā cigarete. Viņam uz rokas ir rēta, pat šī rēta ir skaistāka par viņu pašu, tai rētai varētu būt dzīve, labs darbs, augsta izglītība un skaista sieva, bet bērnu tam nav un nekad arī nebūs, viņa impotence ir augstāka pat par valsts likumiem un kastām Indijā.Lai vai kā arī nebūtu, viņš izņēma cigareti no mutes un skaisti apgalvoja man :"Un galvenais, bērni, atceramies, nevienam uzticēties nevar"