| |
[Aug. 3rd, 2014|05:30 pm] |
|
Es gribu sev lielu, resnu un svītrainu runci. Nē, vispār, mazu svītrainu runcīti. Tad es viņu labi barošu un audzināšu lielu. |
|
|
| |
[Aug. 2nd, 2014|07:05 pm] |
|
Eh, vajadzēja man tomēr uz labu dabu aizbraukt. Tagad jākož pirkstos. |
|
|
| |
[Jul. 30th, 2014|09:31 pm] |
|
Karsts. Gaiss tā uzkarsis, ka pilnīgi var sajust tā svaru. Pārblīvētajā autobusā nedarbojas kondicionieris, karstums nāk no sasilušās grīdas, pārkarsušajiem sēdekļiem un logu rūtīm un sajaucas ar pasažieru izelpu. Bet pāri Vef tiltam iet modesdāma garos brūnos zābakos un piegulošos džinsos. Labi vismaz, ka baltais topiņš ar īsām rokām. |
|
|
| |
[Jul. 30th, 2014|05:55 pm] |
|
Es tiešām no visas sirds ticu, ka tas vienreiz pāries. Un man atkal būs viegli. |
|
|
| |
[Jul. 28th, 2014|11:37 am] |
|
Tik ļoti kārojas atkal braukt uz Āziju. Tur viss šķiet saprotams, draudzīgs, silts, aicinošs. Laikam man pašlaik tieši to vajag. |
|
|
| |
[Jul. 24th, 2014|02:11 pm] |
|
Mani tik daudz kas kaitina, ka pašai sāk likties, iespējams, esmu kļuvusi augstprātīga. Neciešu, ka sarunā kāds neļauj pabeigt teikumu, bet pa vidu sāk skaļā balsī izklāstīt savu viedokli. Neciešu čīkstēšanu. Neciešu visādas pīkstošas un vaidošas skaņas, jo īpaši, ja tās izdod pieaugušie. Neciešu nesmieklīgas anekdotes un neciešu, ja situācijas ar double meaning nesaprot, vēl trakāk, ja pēc tam to nākas skaidrot. Laikam būs jāpērk pašai sava vientuļa sala - varēšu uz tās sēdēt un viena pati visu dienu besīties. |
|
|
| |
[Jul. 16th, 2014|09:47 pm] |
|
Katru pavasari, ieraugot pirmās kastaņu sveces un ceriņu pumpurus, manī ieplūst prieks. Katru rudeni, ieraugot sarkanus pīlādžus, ieplūst nedaudz grūtsirdības. Šodien pie mājas pamanīju sārtus pīlādžus. |
|
|
| |
[Jul. 14th, 2014|04:41 pm] |
|
Man tāda sajūta, ka es tūlīt nosmakšu šajās telpās pie datora. Kaut cik vieglāk vien paliek, izejot ārā. |
|
|
| |
[Jul. 12th, 2014|09:34 am] |
|
Tas vājprātīgais pūļa skrējiens. Milzīgais bars, kas nesas uz priekšu, lai sasniegtu galā apsolīto zelta kalnu - laimīgas vecumdienas (kādas tieši?), panākumus un sasniegumus (kādus tad?), atzinību (no kā?). Ja būsi pūļa vidū - nogrūdīs gar zemi un skries pāri. Ja atpaliksi, uzskatīs par lūzeri. Un tā tu joņo citiem līdzi, lai tikai neatpaliktu, lai tikai zaudētājos neieskaitītu, pat nedomājot, ko tad ar to zeltu darīsi. Sānos duras, ģībonis nāk, galva griežas, bet nedrīkst apstāties, jo jāskrien taču. |
|
|
| |
[Jul. 11th, 2014|03:20 pm] |
|
Es lasu. Daudz lasu. Žurnālus, grāmatas, avīzes. Citu pašu izdomātās atziņas un kaut kur nošpikotos izteicienus. Emuārus. Sajūsminos par prasmi tik precīzi aprakstīt. Un aizvien skaidrāk sajūtu, ka pēc katrā TĀ notikuma man ir samazinājusies spēja izteikties. |
|
|
| |
[Jul. 10th, 2014|01:06 pm] |
|
Mums ar draudzeni pusmūža laulāto krīze. Tas nekas, ka abas esam tikai draudzenes, un starp mums nekā rozā nav. Pazīstamas jau gadus 20 - rutīna, apnikums, brīžiem nevērība un vienaldzība, sīki aizkaitinājumi savēlušies lielā aizvainojumu murskulī, intereses un uzskati aizvien vairāk atšķiras, jo aktivitātes un iespējas katrai citas. Tikai kaut kas pagātnes vārdā, pieradums un kopīgas atmiņas par labo vēl notur kopā. Šķiet, tagad saprotu laulātos, kas šķiras pēc 20 gadu kopdzīves, šķiršanās pieteikumā ierakstot - raksturu nesaderība. |
|
|
| |
[Jul. 9th, 2014|09:01 pm] |
|
Tā vēlējos, lai būtu. Un nu, kad ir, vairs nezinu, kā lai iesāk. |
|
|