| |
[Dec. 18th, 2014|11:40 pm] |
|
Es viņus redzēju trolejbusā. Sākumā domāju, ka viņi ir pāris, kas atgriežas no kāda festivāla vai pasākuma - paspūruši mati, guļammaisi, sejā nogurums un tāda kā tīksme vienlaikus. Viņa aplika viņam rokas un pieglaudās, viņš viņai lēnām roku kustībām glāstīja kaklu. Tad pienāca pietura un trolejbuss apstājās. "Paldies par pavadīto laiku", viņa teica. "Man arī bija prieks", viņš apgalvoja. Trolejbuss apstājās, viņa izkāpa un aizgāja neatskatoties. Viņš viegli nopūtās, apsēdās sēdeklī un raudzījās uz priekšu, iespējams, domājot par atgriešanos mājās un nākamajiem notikumiem. Es sapratu, ka tās ir bijušas īsas, varbūt pat pasākuma attiecības, laikam gan krietni tuvākas par vienkāršu iepazīšanos un tējas krūzēm. Īsa satikšanās un beigas. |
|
|