|
|
Thursday, September 11th, 2003
|
4:21p - atkal, bļeģ, sievietes
Tipiska situācija.
Eju, man pretī nāk sieviete, jaka līdz galam vaļā, pupi izgāzti un šūpojas vienā frekvencē ar soļiem tikai ar nelielu laika nobīdi. Viss ir kārtībā, līdz tiek sasniegts kaut kād mistiskais 5-7 metru attālums, kurā pāri krūtīm tiek savilkta jaciņa. Šādi man paiet garām. Tā vienmēr, un vienalga vai pilnīgs dēlis, vai mazas krūtis, vai lielas krūtis, vai kārtīgi pupi, vai pamatīgi ciči.
Ejot man garām, jaciņa tiek savilkta pāri krūtīm vai arī sakrustotas rokas uz krūtīm.
Un nav jau tā, ka es blenztu uz tiem pupiem.
Nesaprotu šo māžošanos. Jūtos nepatiesi apvainots. It kā es būtu kaut kāds manjaks, kurš tos pupus varētu noplēst, ar acīm apstarot vai nezin ko vēl izdarīt. šāda attieksme liekas klaja nicināšana, es tieku pieskaitīts "kārtējiem lūriķiem" vienkārši tāpēc, ka eju garām
(3 comments |comment on this)
|
|
|
|