|
|
Monday, March 31st, 2003
|
2:37p - Sapņu vilciens
Piektdien es vilcienā mēroju 4 stundas garo ceļu mājup. Biju nolēmis pamācīties, palasīt literatūru, lai sagatavotos dabiskajai atlasei mūsdienu nozīmē.
Pa galvu jaucās dažādas erotiskas vīzijas - divas pajaunas žurnāla lietotājas, kuras cīnās par maniem glāstiem kā Basras bēgļi par pārtikas paciņām. Nepilngadīgais meiteņu vecums piešauj papildus asumu fantāzijai.
Vilciena riteņi vienmuļi klaudz un aiziet tālumā, līdz vairs nav dzirdami vispār. Redzu jauku sapnīt - es, zhuu, wenom un vēl dažas citas nenosakāmas izteiksmes kaildejotājas uzved erotisku priekšnesumu uz nelielas skatuvītes turpat vilciena vagonā, no milzīgas spoguļbumbas uz vagona sienām, grīdas un griestiem atspoguļojas zvaigznītes, sirsniņas un mērnestiņi, skan koru mūzikas ieraksts no vislatvijas dziesmu svētkiem. Meitenes uz skatuves kailas izaicinoši dejo.
Es atveru bikšu priekšu, izvelku pimpi un sāku aizrautīgi to masēt. Tuvojas kuliminācija....
Mani pamodina paša vaidi un elsas un kāda roka, kas purina manu jaku.
"Jaunais cilvēk! Jaunais cilvēk! Ko jūs darat??"
Migla izklīst, galva no negaidītās pamošanās viegli sāp, acis atžilbst. Redzu tuvplānā konduktores bargo seju. Izrādās, ka bikšu priekšu esmu patiešām atpogājis un roka patiešām gatavo startam manu olu saturu.
Iegrābjos konduktores krūtī un pāri pretī sēdošo izbrīnīto cilvēku galvām šļācās karstas spermas lāses. Orgasms ir tik spēcīgs, ka sāku krampjaini raustīties un izspiežas asaras...."Vai ...Vai....VAAAIRRRAAAAAA!!!!"
(11 comments |comment on this)
|
3:16p - par sevi
nožēlojams krāna kalps
(2 comments |comment on this)
|
4:04p - iztiksim bez klišejām, vai kā?
Redzot uz ielas Sviesta cibas lietotāju, kuram tu vismaz zini niku un seju ir jāsveicina vai nav?
Šodien nepasveicināju ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) anduxAndux, jo nebija pārliecības, ka mani pasveicinās pretī. Tas mani allaž traumē. Nezinu kāpēc. Tādēļ dažkārt labāk nesveicināties, ja nav garantijas, ka nebūs vilšanās. Tā tas ir arī citās sfērās. Piem. Labāk citreiz nevilkt krānu laukā, ja nav drošības, ka krimināllietas nebūs.
Man nav pat elementāras drosmes. Mana pašcieņa ir pavisam nenoturīga. Es nespēju iet smaidot kādam klāt un teikt labdien! pretī saņemot nīgru klusēšanu un spļāvienu sejā. Es nevaru to pārdzīvot. Mana pašcieņa zūd un es eju raudāt spilvenā.
(13 comments |comment on this)
|
|
|
|