|
|
Monday, January 20th, 2003
|
3:59p - smird
piedzēries, acis sarkanas no smēķu dūmiem, drēbes smird. galva sāp, drusku slikta dūša, acis žilbst. spēka nav
tā neko sev, atpūties. Otķanulsja pa konski, kā saka slāvi.
es laikam nekad neiemācīšos atpūsties. kaut kā pēc atpūtas es parasti esmu vairāk piekusis nekā pirms.
Es nesaprotu, kāpēc cilvēki dzērumā meklējas. bļeģ kam vajadzīgs cilvēks ar trulu klīstošu skatienu, smirdošu elpu, kārtīgi nenokratītu pimpi un ar urīnu nosmērētām rokām. Tieši tāds es no rīta pamodos. Apenes dzeltenas. tā tusēju, ka pat nebija laika kārtīgi pimpi apsusināt. Nu i nahuj to vajag? Vai tad kāds no džekiem pedantiski noslauka pimpi salvetē? Var jau būt kāds, kam pīrsings, vai mamma iet līdzi uz tualeti.
citreiz, kad piedzērušai sievietei velc nost apakšbikses, gaisā novēdī urīna aromāts. sievietes nekad nav bijušas bez grēka. starp citu, viņas pirž, tas ir pierādīts.
Mīlestība ir pārejoša, paliekošas ir patīkamas atmiņas, kuras atcerēties masturbējot
Aiziešu uz CUBUS vai dressman un kaut ko par atlaidēm nopirkšu. Varbūt jaunas bikses. Vecajām šekums smird pēc peņa un sviedriem. Mazgāt netīk.
neatceros, kam šis teiciens bija, droši vien, ka Kapracim:"..pēc urīna dvakojošs penis..."
šie vārdi ir ieēdušies manā atmiņā. Nespēju tikt no tiem vaļā. Varbūt "pēc urīna dvakojošs penis" ir Dieva īstais vārds, kuru mēs uzzināsim pastarajā dienā?
(2 comments |comment on this)
|
|
|
|