Kaut kur jau šo esmu lasījis.
Vairākās vietās.

Ir tā, ka nevaig tīšām meklēties. To jau sen arī pats esmu pārtraucis darīt.
Tas tikai traucē. Tu patiešām satiecies ar cilvēkiem, ne tik daudz tāpēc, ka viņi tev patīk, bet gan vairāk, lai nebūtu viena. Kaut kā tā.
Tas ir nepareizi. Jādzīvo sev un tikai sev. Jādzīvo vienkārši.
Pārējais viss nāks pats.

Tīšām tiecoties uz kaut ko, kas galīgi nav atkarīgs no tevis 100%, var tikai pazudināt tevi pašu. :)

baaac, bet tik preciizi uzrakstiiji. Jo juutu ka zaudeeju sevi un pati sev liekos pretiiga...
man šito, ka nevajaga mekleet, kladzina nepaartraukti braalis. Bet es it kaa piekriitu un uz to mirkli liekas ka nemekleeju. Bet beigaas kopsauceejs ir taads ka meklēju gan.
Un šodien no rīta sapratu, viss pietiks. Tā tukšuma sajūta ir graujoša un neizprotama :(

Paskaties cik daudz pasaulē ievērojamu cilvēku ir bijuši un ir vientuiļi. Un liela daļa no viņiem ir laimīgi tāpat ;)

Par to jau es arii runaaju, ka ne jau kāds kas būs blakus padariis mani laimiigu, bet gan es pati. Tikai tagad es to taa 100% saprotu.
Bet labāk vēlāk nekā nekad...

Jā, Cuba ;)

Galīgi nesaistīti atcerējos filmiņu par "Ezīti miglā", kur jožulis upē iekrita, un beigās nosprieda - "Lai upe pati mani nes" & viss galu galā beidzās laimīgi tieši tajā brīdī, kad viņš tā nolēma nevis kārpījās pa to sasodīto miglu :)
Bērnu filmiņās vienmēr stingra morāle iekšā. Reizēm der paskatīties atkal! :)

Bērnu filmiņas tač saraksta pieaugušie, pearasti ieliekot tajās arī kādu dziļāku apakšdomu :)
To pašu simtsreiz pārcilāto "Mazo Princi", katrā vecumā lasot, tu to uztver savādāk . Saproti kaut ko vairāk. 'Tas attīstās tev līdzi.

Baac, es laikam esmu vieniigaa kas taa arii nav lasiijusi Mazo Princi.
Laikam būs jāpieķerās un jāizlasa... ;)

Noteikti būs jānoskatās šis muļķiks
Paldies! :))