22. Aprīlis 2010

• ciinja...
• 22.4.10 13:57
• Katrs ciinas ar viskaut ko. Es piemeeram ar mammu.
  Kopējo apstākļu dēl, suns, kas kādreiz dzīvoja laukos, tagad dzīvo pie manis.
  Jo nebūtu tagad smuki pateikt mammai, lai pati tiek galaa...
  Problēma sākās tur kad mamma izdomāja, pat nepajautājot man, izgatavot sev no mana īrētā dzīvokļa atslēgas.
  Un tad sākās rīta apciemojumi. Tipa ar domu ka jāizved suns no rīta. Un potams mani neviens neinformē ka ieradīsies. Es to uzzinu tikai pēc tā kā ir novietatas mantas.
  Bet vēl arī tas ka mēdz pie manis ierasties nebrīdinot. Un kad es jautāju kāpēc, viņa pat var aizbildināties ka atbrauca palīdzēt man zeķi paadīt....
  Katru rītu pati to suni izvedu un ne jau arii suns nomirs ja vinju izvediis tikai vakarā.
  Kā lai mammai pasaka ka es gribu dzīvot viena savā dzīvoklī. Pateikt tā lai neapvainojas... (jo noteikti viņa domās ka es viņu atgrūžu )
  Un tāpēc es tik ļoti gribēju dzīvot projām no vecākiem, lai man ir tikai un vienīgi mana dzīve.
  Lai netiktu uzdoti visādi debīli jautājumi (ko, kur, ar ko, kāpēc utt...)
  
  ...Nomainīt dzīvesvietu, pārceļoties dzīvot tālāk.
  Nomainīt atslēgas, izmest adīto zeķi vai utilizēt suni (ko noteikti nekad nedarīšu)...
  Tags: nogurusi no mātes uzbāzieniem...
• 6 rakstair doma