24. Janvāris 2009

• uz grunts, noteikti uz grunts...
• 24.1.09 21:07
• Laikam jaaliek laiks mieraa un domas ar, lai taas pluust savu garu un netrauceeti saliek visu pa plauktiniem.
  izraadaas atgriezties laukos nebuus nemaz tik tragiski. Veel neesmu paarvaakusies, bet jau sestdienas vakars un tusinjsh briest. riigaa vienmeer esmu seedeejusi maajaas un nekas (pashas deel) nenotika. bet tagad jaaposhaas un jaadodas ielaas, kaa kaadreiz.
  Tikai ir mainiijies draugu sastaavs un izskataas ka ir labaak kaa bija. Jo vienmeer buus saliidzinaashana kaa bija un kaa ir.
  tad nu veel jaasecina ka mosh esmu beidzot pieaugusi un dziivi saaku uztvert vienkaarshaak un bez liekaam domaam kaa buus...
  Pilniigi prieks par sevi...
  Bet atziistos arii pati sev ka taa ir maza maaniishana, lai varbuut vieglaak pierastu pie taas sajuutas ka luuk tagad vieniigaa tuseeshanaas vieta naakotnee (biezzaa vieta ir doma) buus tepat un buus ilgoshanaas peec riigas.
  bet kaa man viena draudzene teica, Tu jau nebusi taa kas kaut ko neizdomaas.
  Un jaa es ceru ka veel esmu palikusi taa pati.
  man tikai vajadziiga atslodze.
  Viss uz grunts un kaadu laiku vienkaarshi savus sapnjus, iegribas likshu mieraa un baudiishu to ko sniedz dziive. Jo ja taa pasver kas un kaa, esmu visu shito peedeejo laiku atstuumuusi ashaas idejas un vienkaarshi dziives sagaadaataas iespeejas un skatiijos graamataa kuraa visi burti bija sveshi, domaadama ka es to speeshu, es to vareeshu.
  tagad viss aizveru to graamatu ciet un gribu buut paarliecinaata ka varu izlasiit katru teikumu kas rakstiits graamataa, nevis burties un mineet...
• Mūzika: maksim - ludshaja noch
  Garastāvoklis:: happy
• 0 rakstair doma