kaads

gan jau ka kāds, to starp arī es, kādā brīdī interesēsies - kāpēc es šeit esmu? Ko es gribu pateikt? Kas ir mans vēstījums, kurā es vēlētos dalīties ar Tevi... Tāds ir - mēs visi esam emocionālas būtnes, kurām patīk/pieklājas paust savas emocijas/domas/uzskatus kā sev, tā sabiedrībai pieņemamā veidā. Cilvēks ir interesants ar to, ka nemitīgi izdomā jaunus veidus kā sevi atvieglot, piemēram - vai zinājāt, ka pie "slapjā" tualetes poda ieviešanas liela daļa sabiedrības to vienkārši ignorēja un uzskatīja to par nepieņemamu veidu kā atviegloties? Ak jā, nepārprotiet - es nesalīdzinu mūsu emocijas ar fekālijām, es vienkārši nekad neesmu varējis saprast, kas šajā podā tik labs, ka miljoniem cilvēku ir gatavi "uz tā sēdēt", tāpēc esmu nolēmis pats pamēģināt. Vai tas ir kas slikts? Pamēģināt? vai labāk mūžam sēdēt maliņā un viebt ģīmi uzzinot, ka pretīmsēdošais kolēģis ir aizrautīgs blogeris - pat nenojaušot, kas īsti ir blogeris - bet tikai noraustoties šī vārda, jo tā nozīme nav līdz galam skaidra?