kaa_rauta

Kliedziena attālumā no sirds
Dzīvo cilvēki un ceļ savas pilis
Debesis ir melnas melnas
Tikai akmeņi lido zili

Putni dzied kā pelni savos kokos
Un koki elpo aiz pieraduma
Mirušas upes iztek caur mani
Visa baznīca smaržo pēc ruma

Tā ir pasaule kurā tev jāmācās dzīvot
Bet tu vari arī nomirt ja gribi
Svarīgi notikumi ir tikai avīzēs
Bet tu esi neaprakstāms
Un tikai kā zvaigzne zibi

Šeit visu vajag gribēt tikai sev
Un iegūt kāroto pirms laika
Cik tāda aprēķināta dzīve ir slima
Cik tāda neiemīlēta nāve baiga

Klusumā rosās izmisums nenobriedis
Kādā mātē veidojas cilvēks nekam
Bet pasaule pulcējas maniakāli
Pēdējam bojā gājienam

Kliedziena attālumā no sirds
Notiek dzīvība gaistošā vizmā
Es neklausos ko melo radio
Es pats izčukstu vārdu: kataklizma