jāpasmeja tak par dzīvi.. kaut kāds marasms... cilvēki smaida, runājas utt, bet nākošajā dienā vnk ņem un ignorē.. nu marasms.. bet jā, laikam jau esmu nerunājams utt...

reizēm iedomājos, kāda gan būtu pasaule bez manis... labi - vecāi māsas utt.. bet kādi būtu cilvēki kurus esmu sastapis.. nez... moš pat laimīgāki!! a moš ne.. gribētu kaut uz stundu redzēt kāda būtu man svarīgo cilvēku dzīve bez manis...