3. Maijs 2009

• 3.5.09 02:02
• Šī vakara notikumi mani kārtējo reizi pārliecināja, ka man vajag savākties un beidzot pašam pastāvēt par sevi. Un dīvainā kārtā, nekas jau tāds nenotika. Es tikai kārtējo reizi pats paklupu uz savām vainām. Vainas jau nemaz nav tik lielas, bet tomēr cik parastas dzīves situācijas var rādīt ļoti nozīmīgas lietas tavā dzīvē. Neiegrimšu sīkumos, protams, izstāstot situāciju, varētu .... lai gan tā nav. Bet ko par to! Es jau kā tāds sagruzījies tīnis. Visapkārt dzīve kūsā. Tik daudz stāstu esmu dzirdējis. Gan par savu kolēģi administratori, kura divreiz ir jau atraitne, gan par kolēģi frizieri, kura tēvu nodūra viņa acu priekšā. Man tas šķiet kruta, lai gan nežēlīgi ciniski, bet tomēr kruta. Cilvēku dzīvesstāsti ir tik interesanti, un tos izzinot var paplašināt redzesloku! Ir taču kruta?
• 1 rakstair doma