Just Iewa - Mērķis attaisno līdzekļus.?

Diez vai tālajā 1513. gadā itāļu filozofs Nikolo Makjavelli aizdomājās, cik tālu var iet viņa moto „mērķis attaisno līdzekļus”. Protams, Makjavelli bija sava nostāja par to, kā jāvada valsts, kā jādarbojas politikā un viņš pieņēma, ka „jebkurš līdzeklis, kas nostiprina un paplašina varu, ir atzīstams par labu”.
Taču neticu, vai viņš šo frāzi domāja tik plašā amplitūdā, kā to izmanto 21. gadsimtā. Mūsdienās šie vārdi liek likti kā aizbildinājums pat visbriesmīgākajām cilvēku darbībām, jo „ko gan nozīmē dažu indivīdu ciešanas, ja iznākums daudz lielāku skaitu varēs padarīt laimīgus.?”. Protams, no šāda aspekta jautājums „Vai mērķis attaisno līdzekļus?” ir strīdīgs, arī man nav viennozīmīgu domu, taču vienmēr vajag izvērtēt, vai tik tiešām tas labums, kas tiks gūts uz citu ciešanu rēķina, atmaksāsies. Nedomāju, ka tādu gadījumu vēsturē būtu daudz...
Ir svarīgi skatīties, kādi ir izmantotie līdzekļi ceļā uz vēlamo, jo tieši no līdzekļiem, to nozīmīguma un veida, visbiežāk ir atkarīgs, vai mērķis tik tiešām attaisnojas. Ja, piemēram, skolēns izdomā neveltīt lielu vērību eksaktajām zinātnēm, bet pastiprināti mācīties humanitārās, tā radot „robus” dabaszinībās, taču vēlāk kļūstot par zinošu lektoru filozofijas fakultātē, tad šis mērķis, manuprāt, attaisno līdzekļus, jo nez vai, veltot vienādi lielu uzmanību visiem priekšmetiem, būtu varējis būt tik labs vienā noteiktā jomā. Taču es neuzskatu, ka, piemēram, lai uzlabotu savu stāvokli sabiedrībā, būtu tā iemesla dēļ kāds „jānomelno”. Protams, man iekļūšana augstākajās aprindās nemaz nav būtiska, taču zinu, ka cilvēki ir dažādi un arī dažādas ir to vēlmes un intereses.
Es nepiekrītu Makjavelli uzskatam, ka cīņā par varu visi līdzekļi ir atzīstami par labu, tātad – atļauti. Pēc manām domām, politika ir spēle – spēle nevis virtuālajā pasaulē, bet īstenībā, taču tomēr tā ir spēle. Ja šīs spēles ietvaros izdarītie gājieni neatstāj sekas uz tiem, kas it kā nav tieši tajā iesaistīti, tad tie nekādu kaitējumu nedara, taču, ja politiķi savu ieceru īstenošanai izmanto cilvēkus, kuriem politika ir vienalīdzga, nodara tiem morāli vai fiziski pāri, tad līdzekļi noteikti neattaisno mērķi. Domāju, ka katram ir tiesības lemt tikai un vienīgi pār savu dzīvi, nevis arī par pārējās sabiedrības. Sabiedrībai vajag normas, likumus, taču ne cilvēkus, kuri sava labuma vārdā ir gatavi samīt visu savā ceļā, cilvēka jūtas ieskaitot...