Just Iewa - I

Tagad kaut kā pārāk liela kāre visu pasauli tālu, tālu pasūtīt, lai vienreiz ir miers no visām šitām muļķībām, kam it kā jāpadara dzīvi labāku, pilnīgāku, laimīgāku, jādod tai jēga. Baigā jēga un labums sanāk - viena raudāšana un pašpārmetumi, par to, ko varbūt varēju darīt citādāk, lai iznākums būtu citādāks. Lai gan tāpat - nezinu nevienu pāri, kurš būtu saticies skolas laikā un VISU mūžu līdz nāvei pamatīgā pensijas vecumā nodzīvojis. Tā vienkārši nenotiek - tikai visiem ieskaidrots, ka tomēr tā var būt. Gaidot pirmo reizi, kad brīnums notiks, pūcei aste uzziedēs, slotaskātam lapas plauks - būs kaut 2 cilvēki šajā pasaulē laimīgi visu savu mūžu, jo ir atraduši savu mīlestību un spējuši to saturēt kopā...
Diemžēl dzīve nav pasaka un šajā pasaulē slotaskātiem lapas neplaukst, ziedi nezied. Ir tikai nebeidzama kāre piedzīvot ko patiešām skaistu, tik skaistu, ka viss pārējais kļūst vienaldzīgs. Piemēram, lai reizi par visām reizēm kāds [bērns[kāpēc tieši bērns.? - jo tiem ir visdziļākā ticība brīnumam]] pasauli piepildītu ar tik smeldzīgām ilgām, ka visa pasaule tik tiešām sadotos rokās - slepeni vai atklāti, tam nav nozīmes -, lai piepildītu viena mazā smilšu graudiņa sapni lielajā pasaules okeānā. Un šajā brīdī nebūtu vis miljardiem vientuļu smilšu graudiņu, bet to jūra - viena, ar vienotu mērķi - palīdzēt piepildīt sapni...
Tikai..Atkal jau kārtējais "bet" - nesaprotu, kāpēc vienmēr jābūt šķēršļiem - visu mūsu dzīvi veido nebeidzama cīņa ar apkārtējo vidi, tās liktajiem šķēršļiem. Šoreiz "bet" ir balstīts uz milzonīgo naidu pasaulē. Jā, naidu. Visa šī planēta ir piesūkusies ar to, ikkatrā sejā var redzēt lielāku vai mazāku naida atblāzmu. Ja amerikānim pretī nostāda musulmani, naids ir izteikts - auksts, biedējošs, bez cerībām to mīkstināt. Nevienam ASV neinteresē, ka tieši šis musulmanis visu savu dzīvi ir pēc tīrākās sirdsapziņas un vispatiesākajām rūpēm gādājis par savu 5 bērnu ģimeni. Nevienam neinteresēs, ka arī viņš raudāja par vārdos neizstāstāmo traģēdiju Pasaules Tirzniecības centrā... Ar šādu naidu un masu neiecietību pret dažādo pasaulē nekad nebūs iespējams piepildīt kaut viena vienīga cilvēka viskārotāko sapni. Jo vienmēr atradīsies kāds, kuram tas šķitīs pārāk nenopietns, iespējams, pārāk liels, pat neticams. Vienmēr kādam sagādās prieku sapņu iznīcināšana...Un tas, kurš pacels roku pret nevainīgu bērnu, šo neizmērojamo kaunu nodos tālāk savai dzimtai, tautai, valstij. Un ikviens kaut reizi mūžā ir lēmis nevainīga cilvēka likteni...