<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?>
<!---->
<feed xmlns="http://purl.org/atom/ns#">
  <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me</id>
  <title>vārdu spēle...</title>
  <subtitle>just_me</subtitle>
  <tagline>just_me</tagline>
  <author>
    <email>svetelis4y@inbox.lv</email>
    <name>just_me</name>
  </author>
  <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/"/>
  <link rel="self" type="text/xml" href="http://klab.lv/users/just_me/data/atom"/>
  <updated>2011-03-02T18:22:04Z</updated>
  <modified>2011-03-02T18:22:04Z</modified>
  <link rel="service.feed" type="application/x.atom+xml" href="http://klab.lv/users/just_me/data/atom" title="vārdu spēle..."/>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:152032</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/152032.html"/>
    <published>2011-03-02T20:21:00</published>
    <issued>2011-03-02T20:21:00</issued>
    <updated>2011-03-02T18:22:04Z</updated>
    <modified>2011-03-02T18:22:04Z</modified>
    <content type="html">šeit nav būts ilgāk par gadu un esielogojos ar pirmo reizi. VARENI!</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:151555</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/151555.html"/>
    <published>2009-08-11T23:14:00</published>
    <issued>2009-08-11T23:14:00</issued>
    <updated>2009-08-11T20:15:26Z</updated>
    <modified>2009-08-11T20:15:26Z</modified>
    <content type="html">It&amp;apos;s killing me softly.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>dzīve mana dzīvīte...</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:151536</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/151536.html"/>
    <published>2009-06-25T15:30:00</published>
    <issued>2009-06-25T15:30:00</issued>
    <updated>2009-06-25T12:30:14Z</updated>
    <modified>2009-06-25T12:30:14Z</modified>
    <content type="html">cik beiži gan nav tā kā izskatās no malas. nekad nepateiktu,ka tam dzīvespriecīgajam cilvēkam, kurš darba dienā dzīvo man blakus, kurš  kā traks katru nedēļas nogali cenšas pavadīt nirstot, laivojot,  šaujot vai braucot ir gaidījis ilgi, lai saņemtu orgāna transplantāciju. Tajā pašā laikā dzīvojot super pilnvērtīgi un tajā pašā mēnesī, kad saņemot tik ļoti nepieciešamo orgānu ir sagaidījis pasaulē arī savu pirmo bērnu... skaties un priecājies. Dieva brīnums. Un vēl savādā sajūta, jo orgāni transplantācijai nāk negaidīt/ neplānoti... cik viena nelaime var izrādīties citam laime. &amp;lt;br /&amp;gt;Notikumi,kas nenotiek ar mani. bet es sajūtos labi par citiem.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un jūtu nožēlu par sevi,  jo ES ZINU ne viss tiek izmantots. vēl vairāk tik daudz, kas tiek izniekots... Nu, cik liels ir tolks no tās sūda TV kastes mājās? relaxings, pavadīts laiks? Mēs vairs nemākam runāt ar savām otrām pusēm, jo mums pa vidu ir TV. Tu pārvelcies mājās un nospied pulti, jo tā ir forši?  Bet tad, kad paliec divatā - čušs, klusums - vai nu īsti mēs vairs nemākam runāt, vai  ir pārmācis nogurums,kad neparko vairs negribas runāt. Vai arī tu ieslīdi transā pie TV/ datora, kad apkārt nekas vairs neeiskistē, mēs neredzam viens otru un tad vēlā vakarā esot gultā, mēs sajūtam, ka blakus ir otrs Tavējais, un tad labākajā gdījumā izdomā,ka varētu ātri pamīlēties. Piesātināti ar negatīvo info no visiem drankiem, mēs atceramies arī par cilvēcisko. Man iekšā kāds sauc - Tev vajag ko citu! bet es neklausos... ,jo man taču vajag to ko visiem. ? absurdi. absurdi. absurdi. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Man veinīgi prieks, ka cilvēki,kuri apzināti izvēlas savā mājā neielaist TV paliek arvien vairāk. Pirms pāris gadiem man tas likās mazliet šīzī, jo zināju tikai vienu gadījumu - to pašu savā ģimenē. Bet tagad sastopot cilvēkus, kuri dzīvo līdzīgi, man sāk šķist, ka nevis viņi ir traki, bet es. It seviški paklausoties,  ko šie cilvēki vakaros dara. un tas nav NEKAS. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Gan jau man mājās vienmēr būs TV/ kompis, bet tajā brīdī,kad mums būs vairāk par vienistabu dzīvokli mana dvēsele dziedās (ja vēl būs kam dziedāt), jo tur nebūs TV. Bet es arī apzinos,ka runa jau nav par TV, runa ir par pašiem mums - cilvēkiem, par sūdu var palikt jebkas un notrulināt var jebkas, ja Tu to nedari ar mēru. Man ir sajūta,ka manā dzīvē tas nav ar mēru, vai kaut kas ir daudz par maz, kas mani iespaido man nevēlamā virzienā. jūtos sagurusi un kā sieviete nejūtu piepildījuma sajūtu.  nu re- kādreiz man bija svarīgs miers. tagad arī piepildījuma sajūta. bet arī mirs. noteikti. un tas man Paldies Dievam ir. un es esmu pateicīga par visu, kas man ir... un turpināšu saprast, meklēt un atrast to kā man nav.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>unforgiven</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:151122</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/151122.html"/>
    <published>2009-06-16T08:40:00</published>
    <issued>2009-06-16T08:40:00</issued>
    <updated>2009-06-16T05:48:57Z</updated>
    <modified>2009-06-16T05:48:57Z</modified>
    <content type="html">Vakar esot tukšša Čaka ielas vidū satiku domu. Doma bija par to,ka es zinu, kā ir labi rīkoties un darīt, bet es tā nedaru. es balstu savu ikdienu un prieku uz sajūtām, ne uz faktiem. Varbūt tāpēc mani ir grūti piemānīt, arī pašai sev.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:150794</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/150794.html"/>
    <published>2009-06-14T00:08:00</published>
    <issued>2009-06-14T00:08:00</issued>
    <updated>2009-06-13T21:15:19Z</updated>
    <modified>2009-06-13T21:15:19Z</modified>
    <content type="html">Mani mazliet turpina parsteigt tas, ka es nerikojos, ka es juutu un zinu ir pareizi. Man pashai sap, ka es nepasaku skalji, ko es velos. Vel netieku gudra vai tas ir slinkums vai glevums vai bailes vai lepnums. Skiet nekas vairak tas mevaretu but... Bet to vajadzetu spet iznidet...</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:150546</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/150546.html"/>
    <published>2009-06-13T01:38:00</published>
    <issued>2009-06-13T01:38:00</issued>
    <updated>2009-06-12T22:38:59Z</updated>
    <modified>2009-06-12T22:38:59Z</modified>
    <content type="html">Izdevas. Paldies.   Ne ar to skaidrako galvu, bet ar dazhiem jautajumiem. Man sap, kad  tu saki smird... Un tad tu mulsti, bet es raudu. Par ko es raudu? Par to, ka es vairs nezinu, kas ir kas. Par to vai ir bijusi izlikshanas pirms tam. Bet laikam es ari nemaz negribu shonakt to zinat. Un es pazudishu sava segas puse un domashu ka atrast to, kas man nemaz nav bijis un ka nepazaudet to, kas man jau ir. Un par to vai smirdonja atiesham ir smirdonja, vai tikkai reals maans.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:150323</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/150323.html"/>
    <published>2009-06-13T01:12:00</published>
    <issued>2009-06-13T01:12:00</issued>
    <updated>2009-06-12T22:13:19Z</updated>
    <modified>2009-06-12T22:13:19Z</modified>
    <content type="html">Ludzu izdodies.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:150234</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/150234.html"/>
    <published>2008-09-18T22:14:00</published>
    <issued>2008-09-18T22:14:00</issued>
    <updated>2008-09-18T19:15:18Z</updated>
    <modified>2008-09-18T19:15:18Z</modified>
    <content type="html">Sievietes nav tik vienkārši radījumi, kā pirmajā brīdī vīriešiem, spriežot pēc savas pieredzes un domāšanas veida, izskatās. Kamēr neiemācās dažas īstenībā pavisam vienkāršas sakarības tikmēr ar sievieti var ņemties tā un ņemties šitā un nekādīgi nebūs labi. Redzi, Tevi ar Tavu aplidošanu negrib, bet murrano, kurš manifestē agresīvu izturēšanos pat klāt nelaidīs. Un nav arī patiesība pa vidu, jo tāds nekāds tas vīrietis tad sanāks - pilnīga viduvējība.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;quot;Var izklausīties mazliet jocīgi vai nepatiesi&amp;quot; bet pret vienu un to pašu sievieti jāizturas ir ļoti dažādi. Vispirms viņa ir jārespektē un jāciena kā personība, jāatbalsta viņas centieni, jārēķinās ar viņas vajadzībām un iespēju robežās - vēlmēm. Savā profesionālajā dzīvē Tev ir jābūt nosvērtam un pārliecinātam ar saviem mērķiem un viņai tas jāzina. Kad Tu pārrodies mājās no darba, tad esi emocionāli sakārtots un mierīgs, tādēļ vari viegli atraisīties relaksētai patērzēšanai un omulīgai pajokošanai. Šajos mirkļos Tu vari atļauties būt gana romantisks, bet arī ne katru dienu,(jo ikdienā tas ātri apnīk, turklāt viņai var rasties sajūta, ka tā piepūloties kaut ko no viņas sagaidi, ko viņa savukārt nav gatava dot). Ar maziem uzmanības apliecinājumiem, kuri Tev ir pašsaprotami un nāk dabiski, speciāli nepiedomājot, Tu ļauj sievietei justies kā lēdijai - jo īpaši, ja izturēsies kā džentlmenis, kamēr abi esat kaut kur devušies sabiedrībā. Galvenais lai tas nebūtu uzspēlēti, bet vienkārši dabiski - tā it kā nemaz savādāk nevarētu notikt(durvju atvēršana, rokas padošana izkāpjot no transporta, mēteļa padošana, plaukstas uzlikšana uz muguras viesībās utt.). Savukārt, kad lietas nonāk līdz gultai, Tev jākļūst par slikto puisi. Sievietes savu seksualitāti neapzinās tik labi kā vīrieši tādēļ viņām ir nepieciešama sajūta, ka TAS notika tā, tādēļ, ka savādāk nevarēja notikt. Protams, normālam vecim vislielāko baudu sagādā sievietes apmierināšana, taču to ir jāpanāk darot lietas tā, kā Tev pašam to gribās. Iznāk tāda neliela kontroversija, taču visumā ideja ir vienkārša - sievietēm gultā patīk kaislīgi un nekaunīgi vīrieši, tādēļ kopā ar sliktajiem puišiem viņas ir gatavas darīt vīrietim parastajam neiedomājamas lietas. Pēc traka seksa sieviete atkal maigi jāsamīļo un jāiedrošina, jāpasaka viņai, cik daudz viņa Tev nozīmē. Bet pats galvenais - jebkurā sadzīves situācijā Tev jācenšas saglabāt mieru. Meitenēm patīk vēsie džeki, tādi kuri vienmēr saglabā kontroli pār situāciju. Pat ja viņa strīdā ar Tevi nonāk afekta stāvoklī, nekad nekliedz uz viņu un nepalaid rokas! Ja esi pārliecināts par savu taisnību, vienkārši rīkojies, kā esi iecerējis un neļaujies ietekmēties. Sievietes ciena un mīl tos vīriešus, kuri iet paši sevis izvēlēto ceļu un vajadzības gadījumā ir gatavi rīkoties pretēji citu cilvēku viedokļiem - tajā skaitā viņas pašas. Un visbeidzot - nebalsti savu laimi un piepildījumu tikai uz jūsu attiecībām, bet gan uz citām tieši Tev svarīgām lietām. Tad arī sieviete, kas būs Tev blakus jutīsies apmierināta un laimīga.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:149768</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/149768.html"/>
    <published>2008-07-16T08:59:00</published>
    <issued>2008-07-16T08:59:00</issued>
    <updated>2008-07-16T05:59:09Z</updated>
    <modified>2008-07-16T05:59:09Z</modified>
    <content type="html">I felt empty. Just at the moment when I go home, when I stand up in the morning, when I sit here at my desk. I&amp;apos;m feeling like a husk. I&amp;apos;m simply not happy. So easy. And so hard. But it comes crashing when I see and talk with people of my own age- and I know I also want things like that. So easy and so hard.&amp;lt;br /&amp;gt;I want to wake up in my own house or my perfect flat, I want to be pregnant and with warm welcome smile and kiss wait for my husband home. I want sparkling ideas about our evenings and weekends, I want friends to spent beautiful time to gather. Just to feel I’m live. I want to feel freedom and I want this feeling – everything is possible not just for me but also for my neighbors. I want it now, not after few month. I want to live right now!!!&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Where I go – there I am.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:149596</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/149596.html"/>
    <published>2008-03-22T19:46:00</published>
    <issued>2008-03-22T19:46:00</issued>
    <updated>2008-03-22T17:47:22Z</updated>
    <modified>2008-03-22T17:47:22Z</modified>
    <content type="html">atbildes ir te pat - klusumā.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>nenobriiniities</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:149501</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/149501.html"/>
    <published>2008-02-28T16:09:00</published>
    <issued>2008-02-28T16:09:00</issued>
    <updated>2008-02-28T14:12:54Z</updated>
    <modified>2008-02-28T14:12:54Z</modified>
    <content type="html">paties. pirms Tu neesi sapinusies ar viirieti mazliet vairaak kaa one night stand, vai kamēr nesaista romantiskas juutas -  taa viss ir iespeejams. arii runaat briivi par attieciibaam, gaidaamajiem/ negaidaamajiem beerniem, kaazu notikumiem, paarvaakshanos, naakotnes sapnjiem, citiem draugiem/ draudzeneem, ex friendiem u.tml. diezgan personiigaam un intiimaam lietaam. bet kaa saak saistiit kaut kas ļoti tikai abiem intīms un personīgs -  tā durtiņas ciet un noslēpuma plīvuriņš virsū. nu traki!!! tieshaam traki!!!  tad parādās bailes,ko padomās,ka es pateikšu cik jauks mazulis, vai cik skaistas kāzas, vai par ex - mulso un peeksnjo sasveicinaashanos.&amp;lt;br /&amp;gt;BET kāpēc, kāpēc, kāpēc,kad nav INTIM ir TIK viegli par to runāt??? Izzināt viedokli, patiesās vēlmes. Man tas spiezh uz masu un reaali derdzaas. varbuut visiem taa nav. varbuut taa ir mana probleema. bet man taada reaali IR. un es esmu no taa nogurusi. no liidz galam nepateikshanas. nerunaashanas. un sasodiic tieshi taapeec, ka taa nav IR tik viegli, bezruupiigi un jauki parunāt ar viirieti par visām tām lietām. un sajust, ka ir!!! vinjos arii ir TĀS sajuutas. attiecību sajūtas, domas, plāni un sapņi. ne tikai &amp;quot;darba lietas&amp;quot;, &amp;quot;ko ēdīsim&amp;quot;, un &amp;quot;pārslēdz kanālu&amp;quot; lietas. varbūt es no dzīves vēlos par daudz. bet man nav labas sajūtas. lūk tā. varbūt cilvēki baidās par TO runāt, jo baidās uzzināt, ka nevarēs piepildīt otra cilvēka vēlmes? &amp;lt;br /&amp;gt;bet vai TAD ir vērts būt kopā?&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;bet tā nav tikai mana problēma. ja latvieši runātu uz pusi tik maz cik seriāla &amp;quot;Hameleonu rotaljas&amp;quot; personāži, tad šķirto ģimeņu Latvijā būtu mazāk. punkts.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>un vēl..</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:149091</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/149091.html"/>
    <published>2008-02-21T20:14:00</published>
    <issued>2008-02-21T20:14:00</issued>
    <updated>2008-02-21T18:16:53Z</updated>
    <modified>2008-02-21T18:16:53Z</modified>
    <content type="html">un ja tam visam pāri narcišu pavasara smarža un spilgtais dzeltenums, tad visam jābūt ideāli.&amp;lt;br /&amp;gt;un nevajadzētu būt atstumtības sajūtai. nemaz. un baiļu vēl mazāk. jo drošības sajūta - tā ir mana.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:148895</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/148895.html"/>
    <published>2008-02-21T20:09:00</published>
    <issued>2008-02-21T20:09:00</issued>
    <updated>2008-02-21T18:14:08Z</updated>
    <modified>2008-02-21T18:14:08Z</modified>
    <content type="html">mīlēt. tā laikam ir viss svarīgākā sajūta pasaulē. &amp;lt;br /&amp;gt;ārprāc! kas ar mani noticis?</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>i am ready</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:148645</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/148645.html"/>
    <published>2008-02-09T14:51:00</published>
    <issued>2008-02-09T14:51:00</issued>
    <updated>2008-02-09T13:03:37Z</updated>
    <modified>2008-02-09T13:03:37Z</modified>
    <content type="html">negribu dzīvot pa pusei. gribu pilni. brīvi. pilnasinīgi. bez bailēm no atbildības, aizspriedumiem un stereotipiem. pozitīvi. tanī pašā laikā var nākt nejēdzības, kas to visu apņemšanos aizskalo prom. zinu. prom un pagalam.bet vai pavisam. un llielākoties jau es pati. vismaz līdz šim. bet vai tā ir labi?  droši vien,ka nav. gribas vairāk. vai ja ne vairāk, tad citādi? gribas nākamajā līmenī iekšā. un kas laikam svarīgākais - I&amp;apos;m ready for it. so thats done. let&amp;apos;s see what happening.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>...</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:148258</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/148258.html"/>
    <published>2008-01-07T16:21:00</published>
    <issued>2008-01-07T16:21:00</issued>
    <updated>2008-01-07T14:39:17Z</updated>
    <modified>2008-01-07T14:39:17Z</modified>
    <content type="html">feeling empty. quite and empty. not bad but empty. don&amp;apos;t know what to do, don&amp;apos;t know where be, don&amp;apos;t know where We are going. just don&amp;apos;t know. and it couses this &amp;quot;just bad feeling&amp;quot;. I want to fly. I want to be ME. Just me. I&amp;apos; m just me. Am I? No I&amp;apos;m not.  Because I&amp;apos;m affraid. Affraid of being there and being silent. I&amp;apos;m affraid of telling You my stories, dreams and bulshit and it&amp;apos;s not me. It&amp;apos;s SO not me. and whats worse - I&amp;apos;m not feeling bad, it&amp;apos;s quite OK, but it&amp;apos;s not me. it&amp;apos;s not real.or is it? I don&amp;apos;t know. Just know I want MORE. I need MORE. I can MORE. It&amp;apos;s time to go forfard.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>īpaši</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:148047</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/148047.html"/>
    <published>2007-12-22T16:24:00</published>
    <issued>2007-12-22T16:24:00</issued>
    <updated>2007-12-22T14:24:14Z</updated>
    <modified>2007-12-22T14:24:14Z</modified>
    <content type="html">reti, bet ir daži cilvēki,kuri man šķiet ir eņģeļi zemes virsū. skatoties uz viņiem ir tāda īpaša sajūta,ka kaut kas no viņiem strāvo. šodien viens no šiem eņģeļiem laulājās ar manu kolēģi. lieki piebilst, ka abi izskatījās skaisti, laimīgi un īpaši, kā jau kāzu dienā, bet kaut kas paties bija īpaši Īpaši. Tā atmosfēra, nepiespiestība, vienkāršums un mulsums. viņi paceļas kādus 3 cm virs zemes. skaties un raudi prieka asaras, redzot kā savienojas divas rokas tikai tāpēc, ka mīl. tikai tāpēc. tur nav ilgi dzīvotie gadi &amp;apos;kopā&amp;apos;, tur nav bērns, tur neslēpjas nauda. Viņš un viņa. viņš un &amp;apos;eņģelis&amp;apos;. Kas man no tā?  Es dabūju Ziemassvētku sajūtu un mieru. Tajā mazmazītiņajā vecrīgas baznīciņā, veroties sveču liesmās, eglītēs un klausoties ģitāras spēlē un dziesmās, klausoties katoļu priestera ārkārtīgi vienkāršo runu, personīgu un īpaši veltītu tikai viņiem. Vērojot draudzi, kurā viņi abi aktīvi pieder, un kas ir atnākuši uz laulību cermoniju  pārņem sentimentāla sajūta un balta skaudība,ka šie jaunie, izskatīgie, labi situētie ir īpaši, jo viņiem pieder miers. Tāds miers un klusa laimes sajūta, ko var saņemt baznīcā. un tas vēlreiz ļauj pārliecināties par to,ka baznīcā neiet tikai sakumpušas nelaimes čupiņas ar rakstainiem lakatiņiem galvā. un katoļi ir familiārāki par luterāņiem. Un šis pāris man šķeit ir viss patiesāk laimīgākais no visiem, kurus esmu redzējusi precamies pēdējos gados. &amp;lt;br /&amp;gt;īpaši!</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:147829</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/147829.html"/>
    <published>2007-12-19T23:33:00</published>
    <issued>2007-12-19T23:33:00</issued>
    <updated>2007-12-19T21:33:52Z</updated>
    <modified>2007-12-19T21:33:52Z</modified>
    <content type="html">briesmīgi nāk miegs, bet bail kā ielīdišu gultā tā miega atkal nebūs. &amp;lt;br /&amp;gt;bet gultā vēl nevar. &amp;lt;br /&amp;gt;nemaz neskatos uz to pusi. (ha) &amp;lt;br /&amp;gt;gaidu. sēžu un gaidu. viss it kā izdarīts... tagad tikai jāgaida.  &amp;lt;br /&amp;gt;hmm. telefonā jau stundu nav nekādu ziņu. es zinu, ko tas nozīmē.&amp;lt;br /&amp;gt;tas nozīmē man iet labi. un -  sasodīts biju piemirsis,ka ir jau tik daudz pulkstens.  &amp;lt;br /&amp;gt;gribas tikai skaidrību. lai zin ko darīt. &amp;lt;br /&amp;gt;sāp acis. tas laikam no negulēšanas un vēlmes gulēt. &amp;lt;br /&amp;gt;bet apņemšanās ir paņemšanās ar to apņemšanos. jāsēd un jāgaida. &amp;lt;br /&amp;gt;jā apņemšanās ir laba lieta. &amp;lt;br /&amp;gt;kaut kur šauj salūtu. priekškam? &amp;lt;br /&amp;gt;mmm..interesants seriāls?&amp;lt;br /&amp;gt;nesaprotu,kas tur notiek. &amp;lt;br /&amp;gt;varētu iedzert, bet nevar zināt vai var? &amp;lt;br /&amp;gt;bet telefonā klusums. varbūt var? &amp;lt;br /&amp;gt;es lūdzu tikai skaidrību. lūdzu un es pateikšu paldies.&amp;lt;br /&amp;gt;paldies. pagaidām par neko. &amp;lt;br /&amp;gt;nu labi. &amp;lt;br /&amp;gt;jocīgi. &amp;lt;br /&amp;gt;jocīgi, ko šodien dzirdēju. &amp;lt;br /&amp;gt;tas bija negaidīti un savā ziņā mīļi. &amp;lt;br /&amp;gt;jocīgi, ka tas kādreiz izrautu manu pamatu zem kājām, bet tagad...&amp;lt;br /&amp;gt;tagad es par to priecājos. &amp;lt;br /&amp;gt;bet jocīgi. un arī dzen tas, ka viņš to saka.&amp;lt;br /&amp;gt;ka mēs par to runājam. &amp;lt;br /&amp;gt;tiktiešām tas ir savādi. &amp;lt;br /&amp;gt;bet tagad es gribu zināt! ko man darīt?&amp;lt;br /&amp;gt;Hallooo.. lūdzu runā ar mani.Nu lūdzu, lūdzu, lūdzu... &amp;lt;br /&amp;gt;es sūtu gaisa domu. lūdzu noķer to. nu lūdzu, lūdzu &amp;lt;br /&amp;gt;..un paskaties telefonā. &amp;lt;br /&amp;gt;lūdzu un jau iepriekš paldies. &amp;lt;br /&amp;gt;apčī.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:147701</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/147701.html"/>
    <published>2007-11-28T10:49:00</published>
    <issued>2007-11-28T10:49:00</issued>
    <updated>2007-11-28T08:53:02Z</updated>
    <modified>2007-11-28T08:53:02Z</modified>
    <content type="html">viss atkarīgs no tā - kā paskatās uz lietām. Māksla ir darīt lietas viegli. nevis gruzīties, pīkt un rūgt un indēt citus. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Dažreiz šķērmi sametas,kad apkārt ļaudis ieliek sevi klišējās un rāmjos, kuros nekad nav gribējuši sevi ielikt. bļāviens, un es arī kaut kā bīdos uz tā rāmja pusi. daudz kas ir atkarīgs no tā ar ko mēs esam un kā mēs esam.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:147455</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/147455.html"/>
    <published>2007-11-12T22:47:00</published>
    <issued>2007-11-12T22:47:00</issued>
    <updated>2007-11-12T21:00:04Z</updated>
    <modified>2007-11-12T21:00:04Z</modified>
    <content type="html">vienkaarshi nesaprotu, kur manii rodas taaas nebeidzamaas asaras un speeja sapinkshkeeties par katru siikaako suudu. ja pirms diviem gadiem, es speeju izdabuut asaras tikkai tieshaam tragiskos briizhos, tad tagad tas notiek katru otro vakaru un nebuut taapeec, ka mana dziive buutu palikusi drankiigaaka. es paties nesaprotu. kaapeec? cilveeks raud aiz sajuutu un emociju paarbagaatiibas vai aiz to neesamiibas?&amp;lt;br /&amp;gt;viens ir skaidrs, es to nedaru tiishaam. es censhos to kontroleet, bet nekas neizdodas. I wish I could control it. &amp;lt;br /&amp;gt;bet pagaidaam labaakais mierinaajums ir tas, ka manii ir un es veel juutu SAVU pozitiivisma devu. taa atnaak pie manis paaris reizes dienaa un tad bliuksh taa pazuud. ir kaa  buutu uzskaapts virsuu ar gaisu pildiitam balonam. bet baloninsh veel pirms tam ciiniijies, trobeleejies pa veejam un vinjam shkitis, ka viss ir skaisti un labi, jo dziive tachu paties ir skaista. bet tad izrādās, ka baloninsh ir saplacinaats. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;..bet mikimaus tik seezh uz poda un kasa aiz auss. un piknksh.. par sho un to un it neko...</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>apskaidrība, skaidrība, sajukums</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:146780</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/146780.html"/>
    <published>2007-11-05T21:58:00</published>
    <issued>2007-11-05T21:58:00</issued>
    <updated>2007-11-05T19:58:39Z</updated>
    <modified>2007-11-05T19:58:39Z</modified>
    <content type="html">ufff. lielisks vakars. liidzshim katraa zinjaa. taads sabesiijies vari iznaakt uz ielas, bet tad spirgtais aukstums iebliezh pa smadzenēm un sajūta ir lieliska. lieliski ir nospiest pogu CD un ieripināt blīvajās Rīgas ielās un salikt domas un gaidāmos darbus pa plauktiņiem. uzdungot. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;un baseins šovakar bija kolosāls. nenobrīnīties cik dažādi spēj būt cilvēka ķermeņi un katrā no tiem vēl dažādākas domas, sajūtas, emocijas un vērtības. un aiz tās čaulas ir vēl kas. un tas ir pats interesantākais. pats, pats, pats... viss.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>hmm..ko lai dara?</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:146526</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/146526.html"/>
    <published>2007-10-24T14:26:00</published>
    <issued>2007-10-24T14:26:00</issued>
    <updated>2007-10-24T11:32:40Z</updated>
    <modified>2007-10-24T11:32:40Z</modified>
    <content type="html">kaut kaa iisti neaptiik dziivesveids.mans.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>taa ir slimiiiba un taa nav iesnas.</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:145993</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/145993.html"/>
    <published>2007-10-09T23:29:00</published>
    <issued>2007-10-09T23:29:00</issued>
    <updated>2007-10-09T20:34:01Z</updated>
    <modified>2007-10-09T20:34:01Z</modified>
    <content type="html">dikti gribeejaas, bet nekaa... tik vien kaa dabuuju iekshaas. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;sabiedriiba ir slima. un mees esam sabiedriiba. &amp;lt;br /&amp;gt;ikviens - es, tu, vinsh, vinja, mees, juus, vinji. &amp;lt;br /&amp;gt;mees gribam,lai kaut kas mainaas, bet neesam gatavi mainiities pashi. &amp;lt;br /&amp;gt;sasodiiti skumji.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:145708</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/145708.html"/>
    <published>2007-10-08T11:44:00</published>
    <issued>2007-10-08T11:44:00</issued>
    <updated>2007-10-15T06:04:18Z</updated>
    <modified>2007-10-15T06:04:18Z</modified>
    <content type="html">&amp;lt;p&amp;gt;...kādu laiku jau sēž iekšā rakstāmais, bet nekādīgi nevaru atrast īsto brīdi un pareizos vārdus to express my self. nebūs jau nekas ģeniāls un uuber filozofisks. vienkārši kaut kā par to, par ko parasti jaunas sievietes nerunā, jo tas laikam skaitās kaut kā ne tā un visbiežāk tiek pārprasts (arī es to pārprotu) kā mājienu radīšana ar sētas mietu. bet izrādās ne vienmēr tā ir. &amp;lt;/p&amp;gt;
&amp;lt;p&amp;gt;ir ļoti interesanti vērot kā apkārt dzīvojas cilvēki. Uz kādiem modelīšiem balstītas attiecības, ģimenes u.t.t. principā katram pa savam, bet katram tieši tas savs modelītis, kuru nosaka dzīvesveids. man visnotaļ neskaidrs. Šobrīd ir tāds starpstāvoklis, kad īsti nevar zināt uz kuru pusi ripos. Tas mazliet trulina, bet tas nu tā ir, jo bez starpstāvokļa laikam jau nevar tikt iekšā nākamajā līmenī. (vai arī starpstāvoklis ir līmenis?). bet viena lieta, gan man sāk izkristalizēties aizvien skaidrāk, proti man tik reizums šķiet, ka cilvēki par daudz riskē un zaudē, ja ilgstošas attiecības atstāj pašplūsmā un &amp;quot;ir labi tā kā ir&amp;quot;. tā īsti nespēju viennozīmīgi uzskaitīt vairākus iemeslus, kāpēc ir nepieciešams būt saistītiem arī juridiski (precēties), bet man pašai par lielu pārsteigumu nākas secināt, ka kaut kāda fiška tajā padarīšanā ir. Neskatoties uz to, ka vairāki pāri pēdējā laikā šķiras. Fiška nevis pašā visnotaļ stresainajā un biedējošajā procesā, fiška nevis ķeksītim vai tā ir pieņemts, nevis labi bērni tā dara, bet... kaut kur citur.. Nopietnībā, vieglumā, drošībā, brīvībā... nezinu. vēl nezinu. bet pareizi vien kāds būs teicis, ka tā ir ne tikai mīlestība, bet arī cieņa... &amp;lt;/p&amp;gt;
&amp;lt;p&amp;gt;uz šīm&amp;amp;nbsp;domām, mani patiesībā pamudināja, pēdējās kāzās mācītāja sacītais, kas skanēja kaut kā tā: &amp;quot;Jūs precaties, lai jums būtu vieglāk. Jo divatā ir vieglāk, ne viss tāpēc, lai Jūsu dzīve beigtos&amp;quot;. ..&amp;lt;/p&amp;gt;

&amp;lt;p&amp;gt;&amp;lt;font size=&amp;quot;2&amp;quot;&amp;gt;un vēl abu briedums daudz ko nosaka..&amp;lt;/font&amp;gt;&amp;lt;font size=&amp;quot;2&amp;quot;&amp;gt;.&amp;lt;/font&amp;gt; &amp;lt;/p&amp;gt;</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:145556</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/145556.html"/>
    <published>2007-09-13T16:00:00</published>
    <issued>2007-09-13T16:00:00</issued>
    <updated>2007-09-13T13:04:10Z</updated>
    <modified>2007-09-13T13:04:10Z</modified>
    <content type="html">&amp;lt;p&amp;gt;paarnjeemusi nedaudz trula un bezemocionaala sajuuta.skumjiigi. gan briivdienas izveejos. sola veetru. &amp;lt;/p&amp;gt;
&amp;lt;p&amp;gt;un noteikti naaks notikumi, emocijas, smieklinji, diikdieniiba un siikie paarsteigumi.zinu,ka buus un gan jau skrieshos ar veeju un ieritinaashos azotee un sildiishu kaajas un klusi smaidiishu. kaa tad. savaadaak nevar buut. bet tikmēr..&amp;lt;em&amp;gt;&amp;lt;font size=&amp;quot;2&amp;quot;&amp;gt; Baby, I don’t want to fight, I&amp;apos;m just tired of being sorry. &amp;lt;/font&amp;gt;&amp;lt;/em&amp;gt;&amp;lt;/p&amp;gt;</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:just_me:144926</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/just_me/144926.html"/>
    <published>2007-08-24T08:47:00</published>
    <issued>2007-08-24T08:47:00</issued>
    <updated>2007-08-24T05:56:41Z</updated>
    <modified>2007-08-24T05:56:41Z</modified>
    <content type="html">Šorīt virs Daugavas maiga  un bieza migla. Skaistie rīti ir sākušies. Vēl ar mašīnām neārblīvētā, burtiski tukšā Mūkusalas iela un plūstošā upe aiz loga. Vēl piebriedis zaļums, vasara, dzestrums un tveice. pa pirmo.</content>
  </entry>
</feed>
