- izlasiju man patika
- 9/2/03 01:15 pm
-
Tagad es zinu, ko šī pulsējošā bauda un bezsamaņai tuvais stāvoklis nozīmē man. Tā ir izlaušanās no ierastā drātēšanās metronoma, no seksa, kas ir labs, bet atstāj neapmierinātības garšu. No attiecībām, kas ir sastingušas, ieciklējušās, un tādas varētu arī palikt, līdz es 40 gados kļūtu impotents - ja vien man nebūtu kāda nojausma, kāds nemiers, kas dzen mani meklēt to, ko es nekad neesmu pazinis, bet kas glabājas man dziļi sirdī.
Ir iespējama mīlestība tepat uz zemes. Ir iespējamas attiecības, kad viens dod nedomājot, un otrs ņem nedomājot. Kādēļ mums viss ir jāsabojā ar savām domām un raizēm par sekām? Vai es pareizi kniebjos, vai mums būs bērni, kā viņu noturēt, kā viņai izpatikt, kādēļ viņa atkal negrib anālo seksu, kādēļ viņš šodien neskūpsta manu kaķenīti? Mums ir nepieciešams gan dot, gan ņemt. Drosme pašiem spert soli, drosme ieaicināt otru cilvēku savā privātajā telpā. Un dot brīvību gan sev, gan otram. Tad neradīsies jautājums - "kā un kāpēc". Gluži vienkārši - "šodien ir tā, šodien ir citādi". Un tad katra diena būs atklājums.
Tagad es zinu, ka viss nav tik vienkārši, kā šķiet pirmajā acu uzmetienā un pirmajā romāna rindkopā. Katras attiecības slēpj sevī gan izmisuma bezdibeni, gan baudas virsotnes. Kuru virzienu mēs izvēlamies, un ar kādu cilvēku kopā turp dodamies - tas ir mūsu pašu ziņā.