August 23rd, 2007

• peedeejaa laikaa...
• 8/23/07 12:14 pm
• pēdējā laikā atgriezušās nosacīti daudz domas un nosacīti nemateriālas. tas protams mani nemanāmi priecē, lai gan ja tas ir nemanāmi, vai tad vispaar var zināt, ka tas priecē?
  
  nu ja. domaaju daudz un par sho un to. par vientuliibu un vienpatiibu. aizvakar teju vai paarnjeema panika par to, ka jaapaliek vienai. driizaak, gan par to,ka neesmu vairs radusi buut viena. un tas liek tā kā mazliet satruukties, tā kā kļūt tramīgam. bet vēl īsti nesaprotu kāpēc. bet lai nu kā, daža būšana tikai pašam ar sevi vienozīmigi nāk par labu. kaut kas it kā kļūst skaidrāks. bet nevar īsti pateikt KAS.
  
  un pēdējā laikā kaut kā dikti prasās pēc izklaidēm. spontanitātes, vienkāršuma, mīļuma un varbūt nedaudz banālisma - pec tā banālā,kas trūkst. un ja trūkst - tas atnāk. labi, tu to atrodi un paņem, jo tas ir vajadzīgs. tad tas paņemās vai izprovocējas.gribot, negribot, nemanāmi, bet piepildot.jo trūkst. un tas var būt tā dikti bīstami. ne vienmēr tā tam jābūt, bet tā var būt.prasās atkal kāda iziešana ārpus rāmīša. pūlos sajust uz ko tas velk. un ir tā - tuvojas pārmaiņu laiks.
  
  ak, jā un vēl kāda būtiska atskārsme - man tīk būt nemanāmai. laikam manam ego pietiek uzmanības. :)
• 0 commentsLeave a comment