January 4th, 2006

• 1/4/06 10:44 am
• Labriit, Manu Zhurnaalinj...
  
  gribeeju atstaat kaadas peedas nu jau kaadu laiku tukshajaa zhurnaalaa, lai paliktu kaada tverama atminja par laiku,kad viss IT KAA ir labi. ir iesaacies Jaunais, nu iesaacies kaa veel nekad... laikam never ever pirmajaas minuutes naacies dzirdeet tik krasas atshkiriibas: no miiljuma kalngala liidz 25 reizes atkaartota "luudzu,ej prom!"... bet es jau esmu gudra meitene un censhos neuztvert personiigi... HA, haaa... tikai gruuti man sanaak...
  
  nu patiesiibaa jau ir arii labi. tik vien, kaa njemt un mieriiigi dziivot. nekjert krenki, nekrist depresijaa, neuzmaakties citiem un varbuut buut mieraa ar sevi un visiem citiem. lieki neanalizeet un nepraatot "vot. kaa tad buus?" buut un baudiit. jo dziivi jau neapturees ne krenki, ne shkrobes, viss ir tikai attieksme pret to. visam dziivee savs laiks. un svariiga nav vieta, svariigas ir sajuutas, emocijas un mirklji...- kraasaini un tverami... un tad nemaz nav svariigi, ja kaads pajautaas "kaapeec?" jo to saprast un sajust nevar itin neviens. tikai es.
  
  bet egoisms kliegs peec laimes...
  mirklis peec piepildiijuma...
  
  un taapeec MEES smaidiisim...
• 0 commentsLeave a comment