Patiesi, Tici Briinumam, VISI LEDI REIZ IES...
"kur esi? ko gaidi? kas ar Tevi notiek? apnikushi man tie jautaajumi."
*es esmu Te, ja vien gribi naac. bet tu nenaaksi un taapeec es Tevi nemaz negaidu.
*Gaidu es Dienvidu veeju un dzeltenu pieneni, jo censhos sevi apmaaniit, ka tad buushu laimiiga.
*Ar mani notiek viss kaut kas. taapeec jau taa ir dziive. draugi gruzaas, draugi iemiilaas, es gruzos un es iemiilos - vai vismaz izliekos.
man tikai nepatiik kaa manas peedas grimst koridoru biezajos paklaajos, man riebjas izlutinaatie un baagaatie pieaugushie beernelji, kas lej asaras, lai dabuutu sev jaunu mashiinu. man zheel "vectantiiti", kas luudz naudu maizei. un mana roka tikai gurdi noskandina santiimus, kas palikushi meetelja kabataa peec labaam pusdienaam. es izlutinu sevi un peec briizha jau seezhu kinoteaatra tukshajaa zaalee, vereoju paariiti cilveekus, domaaju, kraukshkinu un dzeru ledus teeju. un domaaju, ka bija arii citaadaak. un tad, kad moovijs beidzas, es eju pa Riigas centru kjeru retaas sniegpaarslinjas, ir tuksha ielas, un tas man patiik, laternas diivaini izgaismo ziemassveetku sajuutu... bet nav tachu ziemassveetki, ir meenesis peec tiem. un tad man sazin kapeec sagribas raudaat... bet es tik domaas kjeru kriitoshaas sniegpaarslas. un sausas asaras iekriit asfalta dubljos, par nebijushaam ziemassveetku daavanaam.
ehhh... VAJAG LIETU...
lai var lietuu ar basaam kaajaam dejot un veejaa sildiities, ... un paceltie spsaarnos un aizlidot.
Varbūt var mīlestību pielīdzināt paģirām?
Jo vairāk dzerts, jo smagāks rīts.