Mani nomāc pavasara saule. Patikt patīk, bet arī nomāc. 6 mēnešus būs spilgta gaisma.

Izlasot txt, ka kāds devies mūžībā, vienmēr iztēlojos uz viņa pleciem mugursomu.

a) Nelasu vēstules, kuras negribu lasīt. Baidos no negatīvas informācijas.
Redzu, ka atrakstījis cilvēks, kas, visticamāk, neko labu nerakstīs, tāpēc izvēlos vienkārši nelasīt.
Reiz vēstuli neatvēru kādu gadu, un izrādījās, ka nekā tāda jau nebija.
Analīžu rezultātus neskatījos vēl ilgāk, un arī nekā tāda jau nebija.
Ir cilvēki strausi, un es esmu.

b) Šodien dzirdẽju dzērves!

Izmetu Zsv egli

Gandrīz katru dienu apraudos. Pie
manas mājas ir dzīvnieku fizioterapijas centrs, pilns pagalms pacientu. Reizēm skaļi kauc.

Kafenē vēroju cilvēkus kā slīdošas bildes.
Divas krievienes lielās, ko kupiļi. Džemperis un zābaki ar zelta spīguļiem, gribas pateikt, ka neglīti, bet tad atcerējos, ka man ir "zelta" matu sprādze.
Vispār riebjas dzirdēt krievu valodu.

Tikko redzëju, ka Gaiļezerā ir laivu stacija, un nopriecājos, vienīgi pārāk mazs ezers, kur ta' airēsies.

Vakar 1.x biju jaunajā Depo uz vecajiem DzP.
Nevaru saprast.
Nav vairs mitro sienu smaržas.
2025. tik bieži biju uz DzP koncertiem, ka šoreiz nemaz īsti nekārojās iet,
bet bija patīkami, jo apdeiti ar jaunām skaņām.
Depo bišķi sterils.