Mon, 21 Dec 2020 11:11:02 GMT

Zīle: (Viesmīlei) Sakiet, es te lasu tos kokteiļus. Vai jūs taisāt arī tādu, ko sauc Prērijas austere?

Viesmīle: Nē, diemžēl ne.

Baiba Zīle: (Smejas.) Nav vairs tāda.

Monika: Kā? Nevar būt!

Baiba: Paņem kādu citu kokteili.

Monika: Campari?

Viesmīle: Diemžēl nav arī Campari.

Monika: (Smejas.) Kā pasaule ir mainījusies! Nu tad, es nezinu, daikiri?

Viesmīle: Mums ir tikai vīna kokteiļi. Bet, ja jūs zināt sastāvdaļas, tad es varu uzjaukt.

Monika: Es zinu tikai to, ka tur ir rums. Kas tur vēl ir?

Baiba: Jā, es arī nezinu. Rums ar kaut ko.

Monika: Eh! Un es gribēju izcelties. Tas bija Hemingveja mīļotais kokteilis.

Baiba: Paņem varbūt Aperol spritz?

Monika: Oi, negribu, nē. Tas ir tāds… Nu, nav tas priekš latgaliešiem, nav. Ā, rekur ir Mozeles rīslings. Man, lūdzu, Mozeles rīslingu.

Vilipsōns: A jums ir kaut kāds zinfandels vai…?

Koļcovs: Ā, vinčiku…

Vilipsōns: …vai primitīvo?

Viesmīlis: Ir Primitivo, jā, Zinfandel diemžēl nav pa glāzēm.

Vilipsōns: Vo, tad es vienu…

Viesmīlis: Glāzi Primitivo?

Vilipsōns: Jā.

Viesmīlis: Varbūt kādu dzērienu esat izdomājuši?

Mākens: Jā, es gribētu alu.

Viesmīlis: Divas opcijas: izlejamais Madonas, un Valmieras, pudelēs mazajās.

Mākens: “Madonas”? Nav mēģināts, pamēģinās.

Rvīns: Paga, tu baltvīnu droši vien dzer?

Lolita: Jā. Es pateikšu, ka atsakos pieņemt, ka vasara ir beigusies. Lai viņi nesaka, ka baltvīnu neviens vairs nedzer.

Rvīns: Ja klausa tam, ko citi saka, tad pat kaķi nevar mājās paņemt.

Lolita: Varbūt mums jāņem pudele, un miers.

Rvīns: Protams, es tā arī domāju. Sausais? Nekādus bēru kagorus mums nevajag.

Lolita: To, lūdzu, pieraksti!

Lolita: Tā, mēs gribētu baltvīnu. Ko jūs ieteiktu?

Oficiants: Kāds garšo jums?

Rvīns: Sausais.

Oficiants: Izteikti sausais, gribas kādu ziemīgāku, skābāku.

Rvīns: Skābāku gluži ne.

Lolita: Nē, skābāku noteikti ne, kaut ko tādu dzirkstoši vienkāršu.

Oficiants: Ir Čīle, ir Francija, ir Itālija, ir Argentīna, Dienvidāfrika – izvēle ir.

Lolita: Itālija! Tur ir saule atšķirībā no mums.

Oficiants: Atnesīšu.

Viesmīle: Mums šonedēļ ir vienkārši fantastisks nedēļas vīns – no Kalifornijas, šardonē un zinfandels.

Eduards: Īsti nav noskaņojuma uz vīnu. Paauksts šodien.

Viesmīle: Varbūt kādu silto balzamu?

Eduards: Sāksim ar 50 gramiem vodkas Pravda.

Orests: Man melno balzamu, lūdzu.

Daniela: Es laikam gribētu sākt ar šampanieti. Ko jūs varētu piedāvāt?

Viesmīlis: Varbūt H.Blin vai Mumm un – vai rozā?

Daniela: Laikam jau tad H.Blin, un tad rozā.

Viesmīlis: Mums gan tur tikai mazā pudelīte. Divas glāzes sanāks, varbūt mazliet vairāk.

Daniela: Tas, man liekas, būtu ļoti patīkams un arī pie reizes pareizs daudzums.

Viktors: Man viskiju Four Roses un uzreiz dubultā, lūdzu.

Andis: Vīna kokteiļi, kas tas par sviestu… Nu, ko mēs paņemsim… Rozā, balts, sarkans... Sarkans, vai ne?

Vladimirs: Es vispār pēdējā laikā dzeru tikai baltu.

Andis: Nu, labi, vasara sākusies, var arī baltu.

Vladimirs: Droši vien mēs varam arī katrs savu dzert.

Andis: Labāk paņemam pudeli. Ko mēs pa glāzēm… Nu, tu izvēlies. Veneto, Itālija, lūdzu! Pinot Grigio.

Vladimirs: Nevēlos.

Andis: Tu Vivino nelieto? Varētu pamēģināt aplikācijā apskatīties, uzreiz ir interesantāk.

Vladimirs: Varētu šo – Pjemontas Gavi. Un kādas uzkodas?

Andis: Vispār jau ēšana traucē domāt.

Kristaps: Tad man to Primitivo di Manduria Contessa Carola. Tik garš nosaukums, ka tā noteikti ir māksla.

Viesmīle: Itāļu vīni jau paši par sevi ir māksla.

Kaspars: Es paņemšu Pinot Grigio, itāļu baltvīnu.

Viesmīle: Vai vēl kaut ko?

Kaspars: Nē, paldies, pagaidām viss.

Aleksandrs: Iedzeram. Ko tu dzersi? Es kaut ko no stiprajiem.

Romans: Labi, piedzeramies no stiprajiem. Šņabi gan es nedzeršu, citādi kļūšu nikns.

Aleksandrs: Nē, tad šņabi nevajag.

Romans: Kaut ko vienkāršāku. Lai mēs varētu paņemt ar kvantitāti, nevis ar estētiku. Puslitru tak neizdzersim?

Aleksandrs: Agrāk viņiem bija visādi brendiji. Bet tad kāds visus izdzēra.

Romans: Varam, protams, sadzerties vīnu.

Kaspars: Asinsdesa! Dievinu asinsdesu. Mēs varētu uz abiem tās tapas ar asinsdesu. Nesiet! Un vīnu!

Vents: Es ņemšu balto, to austriešu.

Kaspars: Es pie primitīvo palikšu.

Rasa: Ou, ja? Re! Nu tā, tev vīns jau ir.

Ieva: Aha.

Rasa: Tu dzer baltvīnu, protams. Ko es te sarežģīšu. Tas ir šardonē, ja, tas eļļainais?

Ieva: Es cerēju, ka būs eļļaināks, bet ir okei.

Rasa: Nu labi, tad es arī... Nē, paga, paga, tā nevar. Japāņu, oho, rīslings, pino grīdžo, šardonē.

Viesmīle: Vēl ir nedēļas vīns, spāņu verdeho.

Rasa: Kas ir Uņī blān?

Viesmīle: Tas ir vienkāršs franču vīns, no Gaskoņas, tur sajauktas vairākas vīnogas, šardonē tur arī ir, tāds vienkāršs vīns, viegls, dzirkstošs, citrusīgs.

Rasa: Jā, tad man, lūdzu, kaut ko citrusīgu un dzirkstošu.

Ieva: Kur viņš ir?

Rasa: Tas ir otrs baltvīns, uzreiz aiz tava eļļainā.

Ieva: Ā, ja? Es jau nemaz nezinu, ko man ielēja.

Viesmīle: Es jums ielēju Čīles šardonē.

Ieva: Ā, nu paldies, ļoti jauki. Tā, šito grāmatu mēs varam nolikt malā. Ā,kad es pasūtīju šardonē, biju aizmirsusi par to portugāļu viņu verde. Nu bet nevar taču cilvēks visu atcerēties.

Rasa: Nevar. Nu, priekā!

Dāvis: Tu gribi baltvīnu vai sarkanvīnu?

Jānis: Es neteiktu, ka baigi ilgotos pēc vīna, bet šai sarunai vīns pat varētu būt...

Dāvis: ...nepieciešams.

Jānis: Nepieciešams, jā. Noteikti sarkanvīnu. Baltvīnu es vispār dzeru tikai vasarā.

Dāvis: Es arī sarkanvīnu. Ā, zini, ko varētu? Vienu no tiem Jaunzēlandes Pinot Noir, ne?

Jānis: Ā, jā, tie ir labi.

Dāvis: Kaut gan arī citi Pinot Noir varētu būt laba izvēle, teiksim, amerikāņu. Un re, kur vēl franču vīni. Saint-Émilion Grand Cru – tas būtu tā vērts. Bet paliksim pie Jaunzēlandes?

Jānis: Labi.

Uldis: Tā, vīns. Sarkano?

Edgars: Nu dabīgi.

Uldis: Dabīgi. Labi. Tādā gadījumā mēs varētu... Pinotage. Pinotage tu negribi? Dienvidāfrikas.

Edgars: Es domāju, tā kā mēs esam kopā, tad jādzer tas, ko tu gribi.

Uldis: Nē, bet varbūt, ka tieši otrādi.

Edgars: Es gribu jaunus apvāršņus, man vajag piedzīvojumus.

Uldis: Varbūt varam ņemt Syrah, Cabernet...

Edgars: Sajaukumu. Normāli, jā.

Uldis: Tad mēs varētu paņemt šo te, tas ir spāņu... Syrah, Cabernet, Petit Verdot, jā? Es tik vēl pārliecināšos, vai tādējādi kaut kas mums neiet secen.

Edgars: Ā, kaut kas vēl labāks.

Viesmīlis: Es jums tiem vīniem patiesībā varu mirklīti dot, jo tas ir tiešām svarīgs lēmums, atklāti sakot.

Uldis: Jums arī tā liekas, vai ne?

Viesmīlis: Tieši tā, jā. Tādas lietas nevajag steidzināt.

Uldis: Grenache Noir.

Edgars: Kur tu redzi?

Uldis: Un tad es skatos, piemēram, šeit – iekaviņās ir visādi malbeki...

Edgars: Jā, bet sirā ir apakšā.

Uldis: Sirā – jā, bet es ne par to...

Edgars: Ā, te ir vēl viena lappuse, nu re, kā.

Viesmīlis: Es jums mirklīti došu, bet paliekam tad pie salātiem?

Uldis: Būtu labāk, ja sāktu ar to vīnu, nevis salātiem.

Edgars: Jā, tad ņemam, nav ko tielēties.

Uldis: Jā, bet vēl te ir... kabernē...

Edgars: Nu tad to kabernē, jo tur ir jaukums; tu pats saki, ka vajag jauktu.

Uldis: Te daudzi ir jaukti, tur jau tā nelaime. Zini ko – paņemsim kabernē, merlo, sirā, sandžovēze. [2. Argiano: rosso toscano, 2012 (40% Cabernet Sauvignon, 20% Merlot, 20% Syrah un 20% Sangiovese)]

Edgars: Jā, izklausās labi.

Viesmīlis: Tātad paliek salāti, salāti, steiks un vīns.

Toms: Vajag sākt ar tapām. Un paskatīties, vai viņiem nav mājas vīna karafē.

Svens: Mani vīns īpaši neinteresē.

Toms: Grapa? Grapu labāk ne.

Svens: Labi, es dzeršu Četras rozes.

Toms: Simtu?

Svens: Nē, nu kāpēc uzreiz tik ambiciozi? Piecdesmit.

Toms: Varbūt jāņem kaut kāds karstais balzams?

Mazāk