izslēdzam gaismu

Jaunākais

14.4.08 00:28

es gribētu būt nakts pidžamma, kuru neviens nespētu novilkt. ne jau tāpēc, ka rokas pa īsām, tāpēc, ka negribētu.

27.3.08 00:26

šogad sapratu, nē, jau labu laiku iepriekš, ka ticu,
ka īsta mīlestība izaug no stipras draudzības.
jo ko darīt, kad izbeidas kaisle?

25.3.08 20:48

mani var izklāt kā segu
tik noguris esmu

25.3.08 02:46

palikt bez teplas
palikt bez elpas

24.3.08 19:55

ja uz šo pilsētu brauktu dzelteni kuģi es sen būtu aizbraucis tiem līdzi. un kuģotu atpakaļ pēc skumjajiem un iemīlējušamies.
tiem, kas nesmejes par to, bet paklusē un pabaksta kreklu un palauza rokas.
bet šī ir riebīga pilsēta. te neatpeld dzelteni kuģi.
šī ir briesmīga pilsēta ar visskaistākajiem grūtajiem tiltiem un sniegu, kas aizkrīt aiz krāgas un nones siltumu zālē.

24.3.08 19:52

nelien, kur tev nav jālien, nelien, kur tevi nedzirdēs. nelien otra segā. es sev visu laiku saku.
bet kā lai savādāk izglābj draugu, kas brauc dzērumā un vēl ar acīm ciet.

24.3.08 12:14

man liekas, ka arī man drīz sāpēs kakls.
no visa nepateiktā.
no tā, ka trūkst vārdu.

6.3.08 15:37

trīs dienas biju dusmīgs kā pūķis
tad apēdu batlmaizes kukuli un dabūju īstu problēmu
neaiztieciet manas rokas, ja jums nav ne cērmju, ne blusu.

6.3.08 15:25

man vislabākās zāles ir pašapziņa. īstas ego torpēdas, raķetes, mīnas un granātas pilna galvu. kad nostaigāju pāris kvartālus no laimes apguļos zālē un parauju striķīti.
bet vienmēr paeju tālāk no pieturām, bērnudārziem, kapiem un loterijas biļešu kioskiem.

6.3.08 15:20

man atkal ir slapjas kājas,
slapjš deguns
slapjas acis
un zeme, kas grūst zem kājām

19.3.07 11:54

esmu nožāvies ar laiku
bet nežūstu

20.2.07 14:19

jums tas liksies smieklīgi, mani mazie purngali, bet jūs jau dubultā esat nogājuši to, ko es redzu, to aks jau beidzies tepat ap stūri, bet mēs iesim vēlreiz, jo savādāk man uzmāksies melankaholija.

1.2.07 18:53

gaidu, kad atkal varēšu sēdēt vannā. vairāk neko.

1.2.07 18:51

man patīk cīnīties ar savu vientulību
kā ar kalorijām,
jo mazāk, jo vājāks kļūstu.

25.1.07 19:51

ha! nokritu. no gaisa vien.

15.1.07 21:18

es skatos zem lupas no liepas augšējā zara.
visiem, kuriem ir vienādi, viens ir vairāk nekā otrs.
es nekad nevarēšu atvērt lietussargu, ja blakus gumijniekus velk galvā.
labi, ja tas, kurš vairāk, to nepamana. viņai/-am vieglāk ticēt.
elpot. jā. jā.

15.1.07 21:05

tur iekšā ir maza taurīte, kas nu ir piesieta, nekratās un neļirinās. kad netīšām piespiežu delmu, tā kliedz. tikpat skaļi. tikai viss pēkšņi smaržo pēc zemes. un tumsā kaķis pārskrien man pār kāju.

28.12.06 13:38

es jau neesmu nekas cits kā tas pusis no anglijas piekrastes pilsētas. viņš gan auga mājmācībā un mīlestībā. tagad tik viegi visiem sabērt dzēšgumijas aiz krāgas.
ar mani viss līdzīgi. tikai pilnīgi savādāk.

28.12.06 13:35

ā, jā, šķiet, ka viss man ir beidzies.
atliek padarīt to, kas jāpadara. padzīvot mazliet vientuļam vai brīžiem nē. tad laimīgi salikt rokas kabatā, un privet kosmoss, es nāku.

28.12.06 13:32

ļoti sen neesmu sarunājies.
Powered by Sviesta Ciba