01:35
cepure galvā
kabatās sapņi
rokas uz sniega cilvēciņa liec
caur mani novilkti vadi
strāva staigās līdz rītam
varbūt neizkusīs viņa sirds
01:41
ieliec roku man kabatā siltuma viļņos
vedīšu tevi uz jūru piecelties kājās
01:44
mēs ļoti ilgi runājām. tu ļoti ilgi runāji. (tev pierē joprojām ir tā pati bedrīte virs labās acs). mēs vienojāmies izklīst. molekulās, kad būšu pārskaitījis tavu matu smaržu. vai rīt tu man vēl ticēsi, ka nevaru?
01:47
ā. un mani sauc juris pē. uzvārdu šobrīd noklusēšu. jūs noteikti mani uzreiz atpazīsiet. manas acis, kad skatāties skatlogos, manas rokas, kad šķirstāt ulža bērziņa un citas skaistās (es gribu) un dārgās (man vajag) grāmatas, manus matus, kad kaķi pienes saulesstarus pilnu pagalmu, manas zaļās potītes zem hiacinšu un krōkusu brunčiem, manas skumjas, kad nožagojaties pēc filmas vai dzēriena. vai man izdomāt, lai jums būtu ko ierakstīt apsveikumu kartītē?
13:32
tu mani nemīli. es tevi nemīlu mēs tik labi saprotamies.
es skatos uz tevi. tu skaties uz mani. nekā nav ko redzēt
tikai tumsā es padodos. guļu
13:37 - kur tu paslēpi manas acis?
"man nekā netrūkst" tieši tā man pietrūkst. "man neko nevajag" tieši to man vajag.
"man nekam nav laika" tieši tam man nav laika. "es tevi neredzu" tieši to es neredzu.
13:49 - hey lord!
am i big enought to become nothing?
13:53
atgādiniet man cik esmu nobijies pirms kļūstu par zorro
14:12
esmu izaudzināts par īstu cilvēku. varu kļūt vai nu perverss, vai gadsimtiem slavens.
14:14
kopš pārstāju lasīt daiļliteratūru, jūtu, ka pienāks diena, kad būšu gatavs izglābt pasauli. ar domu spēku vien.
20:02
es gribēju tev paprasīt:nodzīsi man matus no galvas pirms gulētiešanas?
lai no rīta tā vietā lai mazgātu galvu, es pārskaitīšu elektronus tavās ausu ļipiņās.