October 8th, 2007

• 10/8/07 10:10 pm
• kā jau laba daļa braukttiesīgo, brīvdienās mēdzu brīvprātīgi piestrādāt par šoferi, tas notiek tā - pieceļos svētdien no rīta, paņemu brīvdienu avīzes, nolieku blakus vieglo aliņu un gatavojos laiskai brīvdienai, atkorķēšanas brīdī atskan zvans no mātes (nu, kā viņa jūt?!), kas vēsta, ka ļoti derētu ("nē, nē, bet ja nu tu nevari - nevari, es jau neapvainošos" - klaji meli! - red.) atbraukt ciemos, tas vēl mīkstinātais variants, citreiz saka tieši, ka - vajag uz kapiem aizbraukt vai, piemēram, uz liiiiieeeeelveikalu, vakar biju labs un aizvedu māti uz liiieeelveikalu, 2 stundas pastaigājos, 1,5 stundas tupēju stāvvietā un lasīju tās pašas avīzes, pēc tam vedu mammu mājās, un tieši pirms iebraukšanas pagalmā, viņa teica maģiskos vārdus - "vajadzētu pie kāda veikaliņa piebraukt", viņu ļoti satraucot tas lielveikals un daudz ko aizmirstot tur nopirkt, galu galā nonācām mājās, un kāpņutelpā mūs gaidīja nākamais mazais pārsteigumiņš, proti - divi olekti gari vīriņi bija piespiedu kārtā pielīmējušies pie stenderes un iesprūduši šķērseniski ar klavierēm poģezdā, puiši laipni piedāvāja manis nestos mātes maisiņus "padot pāri", bet es bliezu ārā otro argumentu - "es taču pats arī gribu ieiet", viņi, savukārt, ierosināja pārrāpties pāri, tad nu gan smējos - es jau vēl pārrāpšos, bet tur, lūk, tie soļi, ko dzirdat tuvojamies, tie ir nenovēršami, tur nāk jūsu liktenis, jo tie ir manas mātes soļi, un viņa nekādi nepārrāpsies, drīzāk jūs tad ar visām klavierēm kokā uzrāpsies. pēc ilgas dīdīšanās un grozīšanās rokāde tomēr notikās, un viņi palika savā vietā un māte nokļuva savējā. tādas, lūk, problēmas risinām un grūtības pārvaram brīvajā laikā.
• Current Music: groove armanda - your song
• 5 piedūrāscepies, rausīt