April 4th, 2007

• radošā darbnīca "jaunais plēsējs"
• 4/4/07 09:23 pm
• sensenos laikos manam mūzikas atskaņotājam philips (mazs cinītis, bet gāž kaimiņus gar zemi) bija pults, kura pilnvērtīgi darbojās un godam pildīja savu atbildīgo misiju. nesenākos laikos uz pults uzsēdās lācis vai ļaunprāšu uzliktais lāsts, un tā pārstāja darboties. traģiskie notikumi neietekmēja pults ikdienas vāļāšanos uz dīvāniem, plauktiem un meitenēm. šodien mobilā telefona kamerā iemūžinot minkas miegu, piefiksēju, ka pults infrasarkanais stariņš bildē spīž. tas man, pirmkārt, lika iedomāties par citplanētiešu klātbūtni mājoklī, otrkārt, par varbūtību, ka pultij iespiedusies un iesprūdusi kāda podziņa, treškārt, veda pie pārsteidzošas atziņas, ka mobzīša acs redz labāk par manu. tā kā visas no šīm domām manī radīja frustrāciju, es iespļāvu plaukstās un plēsu pulti vaļā. philips pults vēderā bija mikroshēma. saprast, protams, nevarēju neko. taču just for fun un lai lācīša uzšķēršana nebūtu tukšs numurs, ņēmu veco trauklupatu, kas mētājās turpat līdzās, un maigi izslaucīju visas šķirbiņas. kad saliku abas pusītes atkal kopā un klikt-klakt ar spēku un dievpalīgu aizspiedu ciet, pults atkal darbojās. jūtu sevī lielu spēku!
  
  dienas plēsēja zinātniskais atklājums un padoms - ja jums liekas, ka esat saplēsuši savas infrasarkanās actiņas, pārbaudīt to var nevis 'pasaules optikā', bet ar mobžu kamerām. darot To, piedomājiet par jumtu (c)
• 1 piedūrāscepies, rausīt