April 1st, 2007

• ceļš uz brīvību ved ap dīķi
• 4/1/07 12:05 pm
• pirms gadiem divdesmit mans radinieks, kurš tolaik bija dumpīgs un pēc brīvības alkstošs jaunietis, paziņoja savai māmulītei, ka kāps zapiņā un dosies apceļot pasauli, māmulīte nepaspēja ne trīs padomus iedot līdzi ķešā, kad čalis jau bija paņēmis speķi, maizi un labākās galošas un kopā ar draugu devās ceļā. lai izkļūtu no dzimtā ciema, puikām bija jāapbrauc ap dīķi, pirmais pagrieziens izdevās, otro pagriezienu arī puiši izņēma veiksmīgi, bet trešajā - ieplēsa dīķī kā vardulēni. tā kā puiši bija auguma uzbūvē tieviņi un kalsniņi, varēja izlīst pat pa vēdlodziņiem, taču ceļojums apkārt pasaulei (lasi - dīķim) bija beidzies un jau pēc pārdesmit minūtēm māmulīte viņus redzēja atgriežamies pa piebraucamo ceļu - gan bez mašīnas, speķa un maizes. šodien atcerējos šo gadījumu un vaicāju onkulim - nu, kā tas viņiem tā gadījās?! kāpēc ceļš apkārt pasaulei izrādījās tik īss? onkulis teica - stāvēju es tai vietā toreiz, skatījos un domāju, kas tur notika. stāvēju, domāju un tā arī neko neizdomāju!
  bet onkuļa zapiņu kopš tā laika ciemā sauc par amfībiju.
• 2 piedūrāscepies, rausīt