April 6th, 2006

• 4/6/06 12:43 am
• es vairs nekad nevilkšu apakšbikses, es savas siltās zeķubikses sagriezu jau bērnībā, salocīju kājiņu, iztaisnoju kājiņu un radušās krunciņas griezu ar šķērītēm pušu kā papīra sniegpārsliņas, pēc tam es sagriezu aizkarus, gaiši zaļus ar puķēm, aizvēru, salocīju krunciņās un, šņirkt, pušu, tik salds, aizliegts deficīta skaistums tas bija, caur tiem mani ieraudzīja pilnmēness, mammai nepatika caurumi, mamma stāvēja rindās pie veikaliem pēc ielāpiņiem, džinsiem, biezpiena sieriņiem un žāvētām ribiņām, mamma noplēsa krējuma trauciņiem papīra vāciņu, bet virsū lika stingru plastmasas, lai nebojājas, bet aizkari ir sagriezti, apakšbikses neko nevar izdarīt, es stāvu sporta biksēs pie t-market siera vitrīnas un izlaizu brie zem naga, priecājos par neatbilstošām sejas izteiksmēm un smejos par rāmjiem, kas izseko, es zīmēju bultas un jautrie rūķi tās apgriež ačgārni, rūķu karalis ir viltīgs un es nezinu, ko viņš domā, bet es nevaru būt normāls, es dzīvošu savu dzīvi
• 0 piedūrāscepies, rausīt

• 4/6/06 10:51 pm
• ar baudu tagad palasītu donalda biseta "sarunas ar tīģeri", atmiņa ir fenomenāla štelle - neatceries, ko darīji vakar, bet atceries pasaku grāmatas nosaukumu vēl simtu gadu, varētu pat parunāt ar tīģeri - viņš dzīvo zem paklāja, dzīvo pavisam reāli, kaut varbūt nemanāmi, jo ir iedomu tīģeris, kiss, kiss, lien ārā, minka, paieskāšu tev skaustu un pastāstīšu pasaku
• 0 piedūrāscepies, rausīt

• 4/6/06 11:27 pm
• ja kas, tā mājas strādāšana rullē ar savu mierīgumu un stresa iztrūkumu, lai arī secināju, ka strādāju vairāk nekā līdz šim, iztrūkst tā formālā būšana uz vietas un tam likumsakarīga laika nosišana zodu kasot, un pašdisciplīna ir šī dzīvesstila stūrakmens, lūk, ko nozīmē personīgā ieinteresētība, toties atļaujos gulēt diendusu un staipoties, žāvājoties kliedzu nebalsī, tieši šobrīd ar klauvējienu pie ledusskapja beidzu savu darba dienu, un pienākuma pēc ieiešu pat dušā, šitā dzīvojot reāli var atgriezties pie mežonīgās dabas nokarenās krūts padusē, uz lauku veikalu ejot takš kurpes nepucēsi un nemazgātos matus es prosta piesedzu ar kapuci, ou jē, beibs, ai kēnt stap laving Zet Fing, kapuces rūlz forevā, pēdējoreiz matus mazgāju, kad braucu uz pilsētas datorveikalu iegādāties ārējo cieto, iekšējais man kļuvis pagalam mīksts jau, tagad es savu tinto brass kuplastaino vāveru kolekciju varu paslēpt zem spilvena, ja paliek kauns no sienas
• 0 piedūrāscepies, rausīt