sentiments par nekad nepiedzīvoto laiku. man arī tā dažreiz ir
bet tie pārsvarā ir saskatīti/salasīti iepsaidi
jo, ja man reāli jāiedomājas, ka pusastoņos jābūt mājās, ir 86.ais gads, eju 5us km ar kājām un nokavēju pēdējo autobusu, palieku kkādā čuhņā , un nevaru pat piezvanīt, ka nebūšu. such a lame. nu labi, piemērs arī ir 12gad vecumam aktuāls

un tad vēl politiskie/morālie principi
aijaijaij ;D

bet man pašai bieži vien nāk visādas kādreiz bija zaļāka zāle domas. kaut ne es to zāli esmu redzējusi, ne smaržojusi