man šodien trīcēja kājas, kad viņš mani skūpstīja. wtf!? :D

atkal jau pierādās, ka all the good things in life ir tepat blakus, tikai viņas ir grūti ievērot.
nu šoreiz neprognozēšu pati un nekādu totalizatoru uz mūsu attiecību ilgumu arī negribu klausīties - tad jau redzēs.
priecē tas, ka es vēl joprojām jūtu to apņemšanos sevī - es gribu būt labāka priekš viņa, jo viņš ir labāks priekš manis. (:

un p.s. 16gadīgu meičuku sirdssāpes nav mana prioritāte.

i`m so sorry,
but not really.