ārā pārsalu, bet nē, patiesībā es sasalu līdz kaulam jau pirms tam, sēžot pie datora un birdinot asaras par sen zudušo un neatgriezenisko mīlestību. "un par jūtām es jau sen vairs nerunāju, nekas no tā nav palicis pāri!" tik skaļi kliedzu un izmisīgi cenšos uzburt aukstās un bezjūtīgās tēlu, ka nu jau pati tam ticu. laikam ar gadu pilnīgi pietiek, lai mainītu sevi iekšēji. un nav jau nemaz svarīgas ārējas pārmaiņas, svarīga ir citāda izvēle vienādās situācijās. svarīgs ir rezultāts.
-//-
"You, Said it once
Said it twice,
Said it hurts, but I do it again
I don't change, I don't learn, cause I can't let it end
Said it's gone, let it be, 'cause you don't need a friend
Baby I do,
I pull and you push and we cry
Till we laugh again I
Promise you, you promise me back and then why
Does it all fall apart in just a matter of time... "
-//-
man atkal jau uznāk ziemas depresija. man patīk sniegs, man pat nav nekādu lielo iebildumu pret auksto laiku, bet tā iekšējā pašsajūta, nospiedošā un uzmācīgā smeldze, no kuras nevar tikt vaļā mani vienkārši beidz nost. es jau tagad gaidu pavasari. labprāt saritinātos un ietu ziemas miegā - ja ne burtiski, tad jūtu līmenī noteikti. saritināšos pašaizsardzības skarbumā un iešu ziemas miegā.

damiens piestāv šādam laikam.
-//-
"I could wait for you
Like that hole in your boot
Waiting to be fixed
I could wait for you
What good would that do
But to leave me pricked?"
-//-