jul
19 November 2008 @ 11:32 pm
 
ārā snieg un it kā ir auksts, bet manī staro siltums. lai nu kā, bet es zinu, ka tas ir manis radīts, dabisks un nepiespiests, nevis samākslots un postu sološs. :) man vispār patīk ziema, kaut gan es parasti čīkstu, ka riebjās. man patīk, kad apkārt viss balts. es pati tad jūtos tīrāka.
karstvīns+lexa+čoki+sniegs=ļoti labs vakars.

tikko te nedaudz palasījos un secināju, ka es dažreiz apmaldos sevī un savās domās un aizmirstu pašai sev dotos solījumus, pašas secinājumus un iemeslus, kāpēc esmu kādreiz rīkojusies tā un ne citādāk. un tad kaut kas man liek to visu atcerēties un ar prieku un apmierinājumu atkal pārliecināties, ka vienmēr esmu izvēlējusies īsto ceļu. man nav ko nožēlot, es dzīvoju sev un šodienai.

un tu? aiš, kamēr es jūtos labi tu vari palikt. bet tad, kad es vēlēšos iet tālāk, tu noteikti nebūsi tas, kas mani aizkavēs. it's time I do something for myself.

The fire is slowly dying,
And, my dear, we're still good-bying,
But as long as you love me so,
Let It Snow! Let It Snow! Let It Snow!


 
 
Jūtos: silti.
Skan: klusums. galvā - let it snow. :)