kas ar mani notiek? kkāds emocionāls krahs, pusstundu raudāju pie "walk to remember" un tagad vēl nevaru tikt vaļā no spiedošas sajūtas krūtīs.
vispār - sapnis par īstu mīlestību iedzen depresijā, jo ar katru šāda veida fantāzijas noskatīšanos es arvien vairāk saprotu, ka tas viss ir sirreāli.

aiš, ko es te muldu.