lelde ir dušā, nauris ir pie edija [i still can't understand why] un es esmu viena pati pie datora un saulītes logā. man tā patīk. (:
vispār tikko pārlasīju kkādus pēdējos 4 ierakstus un sapratu, ka spēju atrast mieru arī tādās situācijās, kur tā patiesībā nav. vēl kkad nesen rakstīju, ka vislabāk man patīk būt ar ritvaru, jo kkas tur toreiz vislaik liekuļoja un meloja un things, bet viņš taču meloja visvairāk un visbiežāk un par visnopietnākajām lietām! man ir tik viegli aizmālēt acis. i'm so naive yet so.
bet nu principā es tagad nemokos nožēlā par to, kas bijis, jo man bija labi, un lai arī cik egocentriski tas neskanētu - man tas ir galvenais. ilūzijā vai realitātē, iedomās vai patiesās jūtās - tas ir otršķirīgi, ja vien es patiešām jūtos labi. un arī tagad es neesmu pārliecināta vai varu 100% apgalvot vai manas emocijas nav dziļākas un patiesākas kā naurim, bet man taču tas neko daudz nemaina - svarīgākais ir manī, un pr sevi es esmu pilnīgi pārliecināta. :]
mana dzīve patreiz man tik ļoti patīk. zinu, ka ar laiku arī tas viss apniks [jo es taču esmu auns - mums viss ātri apriebjās], taču pašlaik nekonekoneko negribu mainīt, un tas jau ir sasniegums, jo tā es jūtos ekstra reti.

and i need you now tonight
and i need you more than ever
and if you only hold me tight
we'll be holding on forever

vairs nekad necentīšos prognozēt vai plānot nākotni - paļaujos uz to, ka man vienmēr beigās paveicās un viss tikai uzlabojās.